Phenomenon of Corruption, Its Origin in the Grand Duchy of Finland and the Level in Modern Finland

Abstract

Power and corruption have been inseparable since ancient times. The phenomenon of corruption is of particular interest not only for scientists working in the field of social and humanitarian knowledge, but also for politicians, lawyers, philosophers and public figures. Almost all modern researchers consider corruption as a social phenomenon. The problems of corruption are reflected in the works of political scientists, economists, legal scholars, lawyers, philosophers, sociologists, offering a variety of approaches to the study of a multidimensional and debatable phenomenon. The UN views corruption as a complex social, cultural and economic phenomenon affecting all countries, but does not provide a more detailed explanation of the term. The concept of a “corruption offense” does not have a separate definition in Finnish legislation. Scientists and practitioners still have not come to a common opinion on the key issue: how to objectively determine the effective work of the anti-corruption institution and its impact on the corruption situation in the country. According to the author, studying the history, causes and extent of corruption in Finland will allow understanding of its evolution, causes and influence on the state to determine the regulatory framework in the field of anti-corruption legislation in Finland.

Ietekme un korupcija ir bijuši saistīti kopš seniem laikiem. Korupcijas fenomens ir īpaši saistošs ne vien sociālo un humanitāro zinātņu ekspertiem, bet arī politiķiem, juristiem, filozofiem un sabiedrību ietekmējošām personībām. Gandrīz visi mūsdienu pētnieki uzskata korupciju par sociāla tipa fenomenu. Korupcijas riskus un to ietekmi apraksta politikas zinātnes pārstāvji, ekonomisti, jurisprudences akadēmiskais personāls, filozofi, sociologi, piedāvājot dažādas pieejas šī multidimensionālā un diskusiju vērtā fenomena aplūkošanā. ANO definē korupciju kā kompleksu sociālo, kultūras un ekonomikas fenomenu, kas ietekmē visas valstis, bet sīkāku termina skaidrojumu tam nesniedz. “Korupcijas pārkāpuma” konceptam arī somu likumdošanā nav savas definīcijas. Pētnieki un praktiķi līdz šim nav vienojušies par kopēju redzējumu korupcijas sakarā: kā objektīvi izvērtēt pretkorupcijas institūciju darba efektivitāti un to ietekmi uz korupcijas risku mazināšanu valstī. Pēc šī raksta autora domām, korupcijas vēstures liecību, cēloņu un apjoma pētījumi ļaus izprast šī fenomena attīstības tendences valstī, tās cēloņus un ietekmi uz valsts pārvades struktūru, un sekmēs tādas likumdošanas izstrādi, kas regulē korupcijas risku mazināšanu Somijā.