Naida noziegumi Latvijā: kriminālatbildība un piemērotie sodi

Abstract

2019. gada 5. martā Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību (The European Commission against Racism and Intolerance, ECRI) publicēja Piekto ziņojumu par Latviju. Tajā, atsaucoties uz Tiesībsarga biroja un nevalstisko organizāciju sniegto informāciju, norādīts, ka naida kurināšanas upuri bieži vien neinformē policiju par notikušo, jo viņiem nav pārliecības par tiesībaizsardzības iestāžu vēlmi vai spēju efektīvi izmeklēt šos notikumus, tādēļ tiek rekomendēts Valsts policijai izveidot speciālu struktūrvienību darbam ar mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām. Iepriekšējā ziņojumā, kas tika publicēts 2012. gada 21. februārī, ECRI norādīja, ka par šāda veida noziegumiem piespriestie sodi (ar dažiem izņēmumiem, kad tika piemēroti sodi, kas saistīti ar brīvības atņemšanu) Latvijā ir pārāk saudzīgi. Rakstā tiek skaidrots, kā šajā jomā mainījusies situācija pēc ECRI Ceturtā ziņojuma publicēšanas.

The European Commission against Racism and Intolerance (ECRI) on 5 March 2019 published Report on Latvia (fifth monitoring cycle). Non-governmental organisations, minority representatives and Ombudsman of the Republic of Latvia indicated to ECRI that victims of hate speech do not often report incidents to the police due to lack of trust in the willingness or ability of the law enforcement agencies to investigate these cases effectively. ECRI recommends, as a matter of priority, that the authorities establish a unit within the State Police tasked with reaching out to vulnerable groups in order to increase trust in the police and address the problem of under-reporting of hate crimes. In 2012, the ECRI pointed out that penalties for racist violence (with a few exceptions, the imposition of custodial penalties) in Latvia are too lenient. Therefore, the author offers his vision of the actual situation and how things have changed since the fourth ECRI Report on Latvia.