Profesionālā ētika un policijas operatīvā darbība: vai pastāv kompromiss?

Abstract

Rakstā ir aplūkotas policijas operatīvās darbības morālās un ētiskās problēmas. Pamatojoties uz publikāciju analīzi, kas veltīta morālajiem un ētiskajiem aspektiem, un policijas operatīvās darbības praksi, var secināt, ka pastāv dažādi viedokļi (arī pretēji) un morāla rakstura spriedumi par jēdzieniem “meli”, “maldināšana” un “nodevība”. Ja daži nepietiekami pieredzējuši vai nepietiekami kvalificēti kriminālpolicijas darbinieki reizēm rīkojas neētiski, tas nenozīmē, ka operatīvā darbība ir neētiska un amorāla. Atbilstīgi formālajai loģikai tiesību aktā paredzētā operatīvā darbība ir morāla jau tāpēc vien, ka tiesību akts ir visaugstākais sabiedrības morāles veids. Svarīgākais secinājums – viedoklis, ka operatīvās darbības pilnībā atbilst morāles principiem un ētikas normām, vērtējams kā pārāk vienkāršota pieeja. Tādēļ nepieciešams plašāk izpētīt operatīvās darbības morāles un ētiskos aspektus.

The article addresses moral and ethical problems of police investigative activities. Based on analysis of publications devoted to moral and ethical aspects of the legal activity and practice of the police investigation agencies’ functioning, the author has concluded that there are opposing views, opinions and moral judgments regarding such concepts as lie, deception, and betrayal. If some under-experienced or unqualified criminal police officers allow unethical behavior, this does not mean that the investigative activity is unethical and immoral. The author has concluded that, from a formal logical point of view, the operative action envisaged by the act is already moral, because the act is the highest form of public morality.