2008. gada augusta Krievijas-Gruzijas konflikta eskalācijas un pamiera analīze

Abstract

Bakalaura darbā “2008. gada augusta Krievijas-Gruzijas konflikta izcelsmes, eskalācijas un pamiera analīze” tiek analizēta racionālo aktoru – Krievijas un Gruzijas, valstu stratēģiskā mijiedarbība analizējot konflikta izcelsmi un eskalāciju caur spēļu teorijas spēka izsīkuma kara modeļa formu. Darba gadījuma analīzē izmantota formāla spēļu teorijas analīze konstruējot konfliktā iesaistīto pušu līdzsvara stratēģijas un apskatot primāri laika posmu no militārā konflikta eskalācijas 7. augustā līdz militārā konflikta izbeigšanai un pamiera panākšanai 12. augustā. Bakalaura darba mērķis ir izvērtēt Gruzijas un Krievijas kā racionālo aktoru stratēģiskās izvēles, kas noveda pie neparasti īsā militārā konflikta un tam sekojošā pamiera starp divām kaimiņvalstīm Kaukāza reģionā 2008. gada augustā. Īpaši analizē pievēršoties tieši Gruzijas kā racionāla aktora lēmumu pieņemšanas procesam un modeļa pamata nosacījumu konstrukcijai, kas Gruziju noveda militārā konflikta eskalācijā kā ex post kļūdainā stratēģijā. Autors darbā konstruē un analizē gadījuma konfliktu kā divu variāciju spēka izsīkuma modeli izmantojot starptautiskā neoreālisma teoriju aktoru lēmumu pieņemšanas vides un modeļa pamata noteikumu konstrukcijai. Bakalaura darbā izmantojot spēka izsīkuma kara modeļa analīzi secināti trīs būtiskākie faktori konflikta militārai eskalācijai: 1) Gruzijas augstās iekšējās izmaksas ne-militāra konflikta tālākai turpināšanai, īpaši, daudzkāršotais Gruzijas aizsardzības budžets radot lielas ekonomiskās izmaksas, konflikta izcelsmes posmā būtiski palielina militārā konflikta izcelšanās iespēju. 2) Konflikta militārā eskalācija bija Gruzijas gambīts, kas balstījās uz izdošanās varbūtību un nepilnīgas informācijas apstākļiem.

The bachelor thesis "Analysis of the Origin, Escalation and Ceasefire of the August 2008 Russia-Georgia Conflict" analyses the strategic interaction of the rational actors, Russia and Georgia, analysing the origin and escalation of the conflict through the game theory model of war of attrition. The case study of the paper uses a formal game theory analysis to construct the equilibrium strategies of the parties involved in the conflict and looks primarily at the period from the escalation of the military conflict on 7 August to the end of the military conflict and the ceasefire on 12 August. The aim of the bachelor thesis is to assess the strategic choices of Georgia and Russia as rational actors that led to the unusually short military conflict and the subsequent ceasefire between the two neighbours in the Caucasus region in August 2008. The analysis focuses specifically on the decision-making process of Georgia as a rational actor in the conflict and the construction of the overarching conditions of the model that led Georgia into escalating the military conflict as an ex-post flawed strategy. The author analyses the conflict as a two-variation war of attrition using international neorealist theory construct the actors' decision-making environment and the model's basic conditions. The analysis based on the war of attrition model concludes two key factors for the military escalation and immediate ceasefire of the conflict: 1) Georgia's high internal costs of continuing a non-military conflict, in particular almost by year multiplying Georgian defence budget (in period from 2003 to 2007) thus creating very high economic costs prior military escalation – therefor significantly lowering resource of patience to wait out Russia and increasing the likelihood of a military escalation. 2) The military escalation of the conflict was a Georgian gambit based on probability of success and conditions of imperfect information.