Anestēzijas un intensīvās terapijas māsu morālais distress

Abstract

Morālais distress kā nopietna problēma tiek apskatīta ne tikai veselības aprūpes sniedzēju vidū, bet arī veselības aprūpes sistēmā kopumā. Veselības aprūpē morālais distress tiek definēts kā parādība, kuras ietvaros māsa zina, kā ētiski pareizi rīkoties noteiktā situācijā, bet viņa jūtas bezspēcīga veikt šo darbību ētiski pareizi. Vairāki līdz šim veikti pētījumi liecina par to, ka tieši anestezioloģijas nodaļā un intensīvās terapijas nodaļā strādājošām māsām ir vidējs vai augsts morālais distress. Uz doto brīdi Latvijā nav veikti pētījumi par morālo distresu anestēzijas un intensīvās terapijas māsu vidū, kā arī līdz šim Latvijā nebija adaptēta neviena morāla distresa skala. Tāpat, nebija veikti pētījumi, kuros tiktu analizētas korelācijas starp morālā distresa rādītājiem un izdegšanas sindromu. Šī darba ietvaros veiktā pētījuma mērķis ir izpētīt morālā distresa rādītājus un izdegšanas sindroma rādītājus praktizējošām anestēzijas un intensīvas terapijas māsām. Pētījumā izvirzītās hipotēzes: • H0 (nulles hipotēze) Pastāv saistība starp morālo distresu un izdegšanas rādītājiem praktizējošām māsām anestezioloģijā un intensīvajā terapijā. • H1 (alternatīva hipotēze) Nepastāv saistība starp morālo distresu un izdegšanas rādītājiem praktizējošām māsām anestezioloģijā un intensīvajā terapijā. Pētījuma metodes: kvantitatīvs, šķērsgriezuma, aprakstošs pētījums un korelāciju pētījums. Pētījuma izlase - Latvijas Republikas teritorijā reģistrētas un praktizējošas anestēzijas un intensīvās terapijas māsas. Pētījuma dalībnieku skaits – 184 māsas, vecuma robežās no 20 līdz 69 gadiem, ar vidējo darba stāžu - 20.28 gadi. Pētījumā apstiprināta H0 (nulles hipotēze), kas paredz, ka pastāv saistība starp morālo distresu un izdegšanas rādītājiem praktizējošām māsām anestezioloģijā un intensīvajā terapijā. H1 (alternatīvā) hipotēze netika apstiprināta. Pētījumā iegūtie rezultāti un literatūras apskats liecina, ka pastāv statistiski nozīmīga saistība starp morāla distresa rādītājiem un emocionāla izsīkuma rādītājiem, kā arī ar depersonalizācijas rādītājiem. Darbs sastāv no 58 lapaspusēm, 1 attēla, 20 tabulām un 9 pielikumiem. Darbā tika izmantoti 79 literatūras avoti. Atslēgas vārdi – anestēzijas māsa, intensīvās terapijas māsa, morālais distress, izdegšanas sindroms.

Moral distress is recognized as a serious problem not only among health care providers, but also in the health care system in general. In health care, moral distress is defined as a phenomenon in which a nurse knows how to act ethically in a given situation but feels powerless to do so. Several studies to date have shown that nurses in the anaesthesiology and intensive care units have moderate to high moral distress levels. Before this paper, no research had been conducted on moral distress among anaesthesia and intensive care nurses in Latvia, and no moral distress scale had been adapted in Latvia. Also, no studies were performed to analyse the correlations between moral distress rates and burnout syndrome. The aim of this study was to investigate the rates of moral distress and burnout syndrome in nurses practicing anaesthesia and intensive care. Two hypotheses were put forward in this study: • H0 (null hypothesis) There is a relationship between moral distress and burnout rates in nurses practicing anaesthesiology and intensive care. • H1 (alternative hypothesis) There is no association between moral distress and burnout rates in nurses practicing anaesthesiology and intensive care. Research methods: quantitative, cross-sectional, descriptive study and correlation study. Sample of the research - nurses registered in the territory of the Republic of Latvia and that are practicing in anaesthesia and intensive care. The sample of the study consists of 184 nurses, ranging in age from 20 to 69 years, with an average length of service of 20.28 years. The results of the conducted research confirmed H0 (null hypothesis), which suggests that there is an association between moral distress and burnout rates in nursing practitioners in anaesthesiology and intensive care. Hypothesis H1 (alternative) was not confirmed. The results of the study and a review of the existing literature suggests that there is a statistically significant relationship between moral distress rates and the rates of emotional exhaustion, as well as the rates of depersonalization. This paper consists of 58 pages, 1 picture, 20 tables and 9 appendices. 79 literature sources were used in the work. Keywords - anaesthesia nurse, intensive care nurse, moral distress, burnout syndrome.