Reliģiskās problēmu pārvarēšanas saistība ar fiziskās veselības pašnovērtējumu.

Abstract

Bakalaura darba mērķis izpētīt reliģiskās problēmu pārvarēšanas saistību ar fiziskās veselības pašnovērtējumu. Tā kā iepriekšējos pētījumos tika konstatēta reliģijas un medicīnas perspektīva, bet lielāka daļa pētījumu aplūko reliģisko problēmu pārvarēšanas saistību ar psihisko jeb mentālo veselību, bija svarīgi izpētīt reliģiskās problēmas pārvarēšanas saistību ar fizisko veselību. Tiek izvirzīti pētījuma jautājumi: vai pastāv saistība starp fiziskās veselības rādītājiem un reliģiskās problēmu pārvarēšanas veidiem un vai pastāv atšķirības sieviešu un vīriešu izlasē reliģiskās problēmu pārvarēšanas veidu saistības ciešumā ar pašnovērtētās veselības rādītājiem? Pētījumā piedalījās 146 latviešu valodā runājoši reliģiozi cilvēki. Vecumā no 18 līdz 60 gadiem (M = 24,31, SD = 7, 17), 58,2% sievietes. Datu ievākšanai tika izmantota Reliģiskās problēmu pārvarēšanas aptaujas īsā versija (Pargament, Feuille & Burdzy, 2011; adaptācija latviešu valodā Trups-Kalne, 2019) un Pašnovērtētās fiziskās veselības aptauja (Schat & Kelloway, 2005; adaptējusi Maija Ploniša, 2012). Pētījuma dati tika iegūti, izmantojot elektronisko aptauju, laika posmā no 2022.gada 19.marta līdz tā paša gada 10.aprīlim. Tika secināts, ka pastāv pozitīva saistība starp negatīvo reliģisko problēmu pārvarēšanu (r = 0,594, p < 0,001) un fiziskās veselības problēmām – jo vairāk indivīds uzskata, ka Dievs viņu pamēta, nemīl un atstāj, jo sliktāk viņš vērtē savu fizisko veselību. Savukārt nepastāv saistība starp pozitīvo reliģisko problēmu pārvarēšanu un pašnovērtētas fiziskās veselības problēmām. Secinājumos par sieviešu un vīriešu izlases atšķirībām, tiek konstatēts kā gan sieviešu izlasē (r = 0,361, p < 0,05), gan vīriešu izlasē (r = 0,732, p < 0,05) pastāv saistība ar negatīvo reliģisko problēmu pārvarēšanu un pašnovērtētās fiziskās veselības problēmas, taču vīriešu izlasē (Fišera z kritērijs = 2,168, p < 0,05) saistība ir statiski nozīmīgi ciešāka nekā sieviešu izlasē (Fišera z kritērijs = 3,235, p < 0,001). Tas parādā, ka vīriešiem negatīva reliģiskas pārvarēšanas stratēģija daudz kaitējošākā uz pašnovērtēto fizisko veselību. Tā kā negatīvā reliģiskā problēmu pārvarēšana ir saistīta ar lielāku un biežāku veselības problēmu esamību, psihologiem un garīgajiem vadītājiem ir jāpievērš uzmanība neveselīgas reliģiozitātes esamībai un jānovērš tās kaitējošā ietekme uz veselību caur pozitīvu reliģiski psiholoģisko intervenču palīdzību.

The aim of the study was to assess the correlation between the the relationship of religious coping with self-rated physical health. As previous research has found a religion-medicine perspective, but the majority of research examines the relationship of religious coping with psychological or mental health, it was important to explore the relationship of religious coping with physical health. The research questions are: is there a relationship between physical health outcomes and types of religious coping; Are there differences in the closeness of the association of religious coping with self-rated health in the sample of women and men? 146 Latvian-speaking religious people participated in the study. Aged 18-60 years (M = 24.31, SD = 7, 17), 58.2% women. The short version of the Religious Coping Questionnaire Pargament (Feuille & Burdzy, 2011; adapted by Trups-Kalne, 2019) and the Self-Reported Physical Health Questionnaire(Schat & Kelloway, 2005); adapted by Maija Ploniša, 2012 ) were used for data collection. The study data were collected using an electronic questionnaire between 19 March and 10 April 2022. It was found that there is a positive correlation between negative religious coping (r = 0.594, p <0.001) and physical health problems: the more an individual thinks about being abandoned, unloved and unloving by God, the worse he/she thinks about his/her physical health. In contrast, there is no relationship between positive religious coping and self-reported physical health problems. Conclusions on the differences between the female and male samples show an association with negative religious coping and self-reported physical health problems in both the female sample (r = 0.361, p < 0.05) and the male sample (r = 0.732, p < 0.05), but the association is statistically significantly stronger in the male sample (Fisher Z = 2.168, p < 0.05) than in the female sample (Fisher Z = 3.235, p < 0.001). This demonstrates how for men the negative religious coping strategy is more detrimental to self-rated physical health. As negative religious coping is associated with greater and more frequent health problems, psychologists and spiritual directors need to address the existence of unhealthy religiosity and counter its detrimental effects on health through positive religious-psychological interventions.