Latvijas iedzīvotāju Covid-19 vakcinēšanās uzvedības nodoma prognozējošie faktori Pārdomātās rīcības teorijas ietvaros.

Abstract

Bakalaura darba mērķis bija noskaidrot Covid-19 vakcinēšanās uzvedības nodoma prognozējošos faktorus Latvijas iedzīvotājiem Pārdomātās rīcības teorijas ietvaros. Latvijas iedzīvotāju Covid-19 vakcinēšanās uzvedības nodoms tiek apskatīts izmantojot Pārdomātās rīcības teoriju. Pētījuma metode. Izlase: reprezentatīvā Latvijas iedzīvotāju izlase (N=477), kas atlasīta pēc administratīvi teritoriālā dalījuma. Izlases vidējais vecums ir 46,67 gadi (51,7% sievietes). Procedūra: tika izmantoti sekundārie dati no VPP Interframe-LV aptaujas, kura tika veikta laika periodā no 10.09.2021. līdz 22.09.2021. Instrumentārijs: Attieksme pret vakcinēšanos skala (Attitudes towards vaccination; Martin & Petrie, 2017; adaptāciju latviešu valodā veica S. Šuriņa, 2021), Subjektīvo normu skala (Subjective norms; Myers & Goodwin, 2011; adaptāciju latviešu valodā veica S. Šuriņa, 2021). No kopējās VPP Interframe-LV aptaujas tika izmantoti arī konkrēti apgalvojumi, kā, “Vai ir nodoms vakcinēties; Vai ir vakcinēts/nevakcinēts”, kā arī tādi demogrāfiskie dati, kā, izglītības līmenis, dzimums un vecums. Galvenie pētījuma rezultāti. Subjektīvās normas un attieksme ir uzvedības nodoma vakcinēties pret Covid-19 prognozētāji Latvijas populācijā. Izglītība, vecums un dzimums nav Latvijas iedzīvotāju uzvedības nodoma vakcinēties prognozētāji, kā arī starp šiem faktoriem nav statistiski nozīmīgas saistības. Galvenie pētījuma secinājumi. Jo pozitīvāka attieksme pret vakcīnu, jo lielāka vēlme vakcinēties. Nozīmīgu apkārtējo cilvēku viedoklis ir saistīts ar nodomu vakcinēties. Vairāk vakcīnu uzņēma sievietes nekā vīrieši. Pozitīvā saistība, kas tika konstatēta starp vakcinēšanās nodomu un subjektīvajām normām norāda uz to, ka vakcinācijas stratēģijas, kuras ir paredzētas lielākām indivīdu grupām, visticamāk, būs efektīvas. Iegūto rezultātu praktiskais/teorētiskais/politiskais pielietojums vai/un nozīmība. Šis pētījums ir pienesums aktuālajā diskusijā par Covid-19 vakcinēšanās nodomu prognozējošajiem faktoriem. Iegūtie rezultāti papildina zināšanu bāzi, kas ir nepieciešama, lai sagatavotos potenciālajiem vīrusu uzliesmojumiem nākotnē.

The bachelor's thesis aimed to find out vaccination behavioral intention predictors of the Latvian population against Covid-19 within the theory of Reasoned Action. The intention of the Latvian population to vaccinate against Covid-19 is considered using the Theory of Reasoned Action. Research method. Sample: a representative sample of the Latvian population (N = 477), selected by administrative-territorial division. The average age of the sample is 46.67 years (51.7% women). Procedure: Secondary data from the VPP Interframe-LV survey, which was conducted in the period from 10.09.2021 to 22.09.2021. Instrumentation: Attitudes towards vaccination (Martin & Petrie, 2017; adaptation in Latvian by S. Surina, 2021), Subjective norms (Myers & Goodwin, 2011; adaptation in Latvian by S. Surina, 2021). From the general VPP Interframe-LV survey, specific statements were also used, such as, “What is the intention to vaccinate; Have been vaccinated / not vaccinated ”as well as demographics such as education level, gender, and age. The main results of the study. Subjective norms and attitudes are behavioral intentions to vaccinate against Covid-19 predictors in the Latvian population. Education, age, and gender are not predictors of the behavior of the Latvian population to be vaccinated, and there is no statistically significant relationship between these factors. The main conclusions of the study. The more positive the attitude towards the vaccine, the greater the desire to get vaccinated. The view of significant observers is related to the intention to vaccinate. Women received more vaccines than men. The positive relationship found between vaccination intention and subjective norms suggests that vaccination strategies targeted at larger groups of people are likely to be effective. Practical/theoretical/political application and/or significance of the obtained results. This study contributes to the current discussion on the predictors of Covid-19 vaccination intention. The results add to the knowledge base needed to prepare for potential future virus outbreaks.