Individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanas precizitātes saistība ar uzvilkšanas laiku un darba pieredzi COVID-19 pacientu aprūpē

Abstract

Bakalaura darba tēma “Individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanas precizitātes saistība ar uzvilkšanas laiku un darba pieredzi Covid-19 pacientu aprūpē” izvēlēta, jo cilvēkiem, kuri veic Covid-19 pacientu pacienta aprūpi, ir lielākais inficēšanās risks. Veicot Covid-19 pacienta aprūpi, ir svarīga individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) lietošana. (Veselības ministrija, 2020) Pētījuma mērķis: noteikt individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanas precizitātes saistību ar uzvilkšanas laiku un darba pieredzi Covid-19 pacientu aprūpē. Bakalaura darbs sastāv no teorētiskās un pētnieciskās daļas. Pētījumā piedalījās 25 ITN darbinieki. Pētījums notika atklāta novērojuma veidā, pielietoti divi novērojuma protokoli: 1. Intensīvās terapijas nodaļas darbinieku IAL uzvilkšanas precizitāte un uzvilkšanas laiks, 2. Intensīvās terapijas nodaļas darbinieku IAL novilkšanas precizitāte, tika novērtēta katra ITN darbinieka IAL uzvilkšanas, novilkšanas precizitāte, cik ātrā laikā darbinieks šos IAL spēj uzvilkt, kā arī pareizas secības ievērošana. Pēc protokola, par veiktu darbību novērojuma protokolā tika atzīmēts 1 punkts, sekojoši par neveiktu darbību- 0 punkti. Pētījuma rezultātu analīzei pielietotas statistikas metodes: aprakstošā statistika, normālā sadalījuma pārbaudes, saistību analīze, izmantojot Spīrmena rangu korelācijas koeficientu. Tika pētītas atšķirības un saistības starp IAL uzvilkšana un novilkšana, uzvilkšanas laiku, darba stāžu un specialitāti. Vidējais IAL uzvilkšanas laiks bija 1,20 minūtes, kas, pēc autores domām, ir pietiekams laiks, lai akūtas situācijas gadījumā ITN veselības aprūpes speciālists, laicīgi paspētu nokļūt pie pacienta. Kopumā IAL lietošanu visprecīzāk veica ārsti, kuriem vismaz 50% no kopējiem rezultātiem bija 19 un vairāk punkti, kamēr māsām tie bija 15 punkti, māsu palīgiem 14 punkti, no vispār iegūstamajiem 24 punktiem. Kā biežākās kļūdas IAL lietošanā tika izvirzītas roku nedezinficēšana un IAL pareizas lietošanas secības neievērošana. Pētījumā novērota statistiski nozīmīga saistība starp pētījuma dalībnieku darba stāžu un IAL novilkšanas precizitāti. Palielinoties pētījuma dalībnieka darba stāžam, ir tendence pieaugt kopējiem punktiem par IAL novilkšanu. Vienlaikus rezultāti parāda statistiski nozīmīgu saistību starp pētījuma dalībnieku vecumu (gados) un laiku, kurā pētījuma dalībnieks spēj uzvilkt IAL. Palielinoties pētījuma dalībnieka vecumam, novērojama tendence pieaugt arī laikam, kurā pētījuma dalībnieks spēj uzvilkt IAL. Bakalaura darba apjoms: 41 lappuse, 6 attēli, 8 tabulas, 26 literatūras avoti, 5 pielikumi; Valoda: Latviešu; Atslēgvārdi: Covid-19, individuālie aizsardzības līdzekļi, Covid-19 pacientu aprūpe.

The author chose the title of this Bachelor’s thesis “Relationship between the accuracy of the use of personal protective equipment, the time of application and work experience in the care of Covid-19 patients”, because people who care for Covid-19 patients have the highest risk of infection. The use of personal protective equipment (PPE) is important in the care of Covid-19 patients. The goal of this thesis: to determine the relationship between the accuracy of the use of personal protective equipment and the time of application and work experience in the care of Covid-19 patients. The bachelor's thesis consists of a theoretical and a research part. A total of 25 Intensive care unit (ICU) employees participated in the study. The study was conducted in the form of an open observation, in which two observation protocols were used: 1. Accuracy and timing of PPE application in the intensive care unit, 2. Accuracy of PPE removal in the intensive care unit. Using these two protocols, the accuracy of each ICU employee's application and removal of PPE, the speed with which the employee is able to apply these PPE, and adherence to the correct sequence were assessed. According to the protocol, 1 point was marked in the observation protocol if the action was taken 0 points were marked if the action was not taken. Statistical methods were used to analyze the results of the study: descriptive statistics, normal distribution tests, and relationship analysis using the Spearman’s rank correlation coefficient. These statistical methods were used to study the differences and relationships between PPE application and removal, application time, length of service and role. The average PPE application time was 1,20 minutes, which, in the author's opinion, is enough time for an ICU healthcare professional to get to the patient in time in an acute situation. In general, the use of PPE was most accurately performed by doctors (at least 50% of them had 19 points or more), compared to 15 points for nurses and 14 points for nursing assistants out of a total of 24 points. The most common mistakes in the use of PPE were non-disinfection of hands and failure to follow the correct order in application of PPE. A statistically significant relationship is formed between the research participant's seniority and the correct removal of PPE. As the research participant's length of seniority increases, there is a tendency that the total points for PPE removal increase. In the same time, results show a statistically significant relationship between the participant's age (years) and the time in which the participant’s application of PPE. As the age of the participant increases, there is a tendency that the PPE application time increases. The Bachelor’s thesis consists of: 41 pages, 6 images, 8 tables, 26 literature sources, 5 appendixes; Language: Latvian; Keywords: Covid-19, personal protective equipment, Covid-19 patient care.