Transversālo attiecību ietekme uz pēcoperācijas skeletālām izmaiņām pēc III klases ortognātiskās operācijas

Abstract

Šī zinātniski pētnieciskā darba mērķis bija apkopot literatūru un izpētīt saistību starp zobu loka transversālā platuma izmaiņām un postoperatīvajām skeletālajām izmaiņām pēc III klases skeletālo sakodiena anomāliju bimaksillārās korekcijas. Materiāli un metodes: Šis bija retrospektīvs kohorta pētījums, kurā tika iekļauti 36 pacienti (6 vīrieši un 30 sievietes, vidējais pacientu vecums bija 23,6 ± 6,8 gadi), kam tika klīniski diagnosticēta III klases skeletālas izcelsmes sakodiena anomālija un tika veikta bimaksillāra ortognātiskā operācija. Laterālās cefalogrammas tika konstruētas no KSDT (koniskā staru datortomogrāfija) attēliem divas nedēļas (T1) un vienu gadu postoperatīvi (T2). Transversālie zobu loku platumi tika mērīti uz pirms ārstēšanas veiduļiem (T0), pirms ķirurģijas veiduļiem (T1), postķirurģiskajiem KSDT (koniskā staru datortomogrāfija) attēliem (T1), un 1 gadu postoperatīvi ar KSDT attēlu (T2). Atšķirības starp grupām tika novērtētas ar Mann–Whitney U testu, Bland Altman plots, vienas kopas t - tests, Spearmana korelāciju. Rezultāti: Apakšžokļa vidējās ķirurģiskās izmaiņas bija 3,9 ± 4,2 mm atpakaļ un 2,1 ± 2,9 mm uz augšu. Pirmajā postoperatīvajā gadā apakšžoklis pavirzījās 1,2 ±1,8 mm uz priekšu un 0,6 ± 1,5 mm uz augšu. Pirms operācijas zobu loki galvenokārt tika paplašināti premolāru reģionā, un tie palika stabili. Sešpadsmit pacientiem pēc operācijas bija sānu krusta sakodiens vismaz vienam zobu antagonistu pārim. Pēcoperācijas periodā krusta sakodiens attīstījās vēl 10 pacientiem. Krusta sakodiens bija saistīts ar šaurāku augšžokļa starpmolāru platumu visos laika punktos. Pacientiem ar krusta sakodienu vai bez krusta sakodiena tūlītēji pēc operācijas žokļu ķirurģiskās vai postķirurģiskās kustības bija līdzīgas. Starp pacientiem, kam attīstījās krusteniskais sakodiens pirmajā gadā pēc operācijas, un tiem, kam neatīstījās, pēcoperācijas žokļu kustībās netika novērotas statistiski nozīmīgas atšķirības. Apakšžokļa starpmolāru attāluma palielināšanās būtiski korelēja ar apakšžokļa rotāciju uz leju Me punktā (r = - 0.342, p = 0.045). Secinājumi: Transversālās attiecības neietekmē skeletālās attiecības sagitālajā plaknē pēc ortognātiskās ķirurģijas III klases sakodiena anomālijas ārstēšanai.

The aim of this study was to summarize the literature and investigate the associations between transverse width changes of the dental arch and postoperative skeletal changes after bimaxillary correction of class III skeletal malocclusion. Materials and Methods: This was a retrospective cohort study of 36 patients (6 males and 30 females, mean age 23.6 ± 6.8 years) who were clinically diagnosed with a class III skeletal malocclusion and underwent bimaxillary orthognathic surgery. Lateral cephalograms were constructed from CBCT (conical beam computed tomography) images two weeks (T1) and one year postoperatively (T2). Transverse arch lengths were measured on pre-treatment models (T0), pre-surgical models (T1), post-surgical CBCT images (T1), and 1-year postoperative images with CBCT (T2). Differences between groups were assessed by Mann – Whitney U test, Bland Altman plot, t-test, Spearman correlation. Results: The mean surgical change of lower jaw was 3.9 ± 4.2 mm back and 2.1 ± 2.9 mm upwards. In the first postoperative year, the lower jaw moved 1.2 ± 1.8 mm forward and 0.6 ± 1.5 mm upward. Before the operation, the dental arches were mainly expanded at the premolar region and remained stable. Sixteen patients had a posterior crossbite after surgery for at least one pair of dental antagonists During postoperative period, 10 more patients developed crossbite. Crossbite was associated with a narrower intermolar width of the maxilla at all time points. The surgical or post-surgical movements were similar in patients with immediate post-surgical crossbite and patients without crossbite. Between the patients who developed crossbite during the first year post-operatively and those who did not was no statistically significant difference in the post-surgical skeletal change. The increase in the mandibular intermolar distance was significantly correlated with the downward rotation of the lower jaw at Me point (r = - 0.342, p = 0.045). Conclusions: The transverse relationship does not affect the skeletal relationship in the sagittal plane after orthognathic surgery for the treatment of class III malocclusion.