Vitamin D and Skin Diseases

Abstract

Priekšvēsture: D vitamīnam ir galvenā loma vairāku orgānu sistēmu darbībā un patofizioloģiskos procesos. Tā nozīme tiek atzīmēta vēža, muskuļu un skeleta sistēmas, centrālās nervu sistēmas traucējumu, reproduktīvās sistēmas, infekciju gadījumā. Tam ir izšķiroša nozīme autoimūnu un dermatoloģisku traucējumu gadījumā. Lai gan uzturs (ieskaitot uztura bagātinātājus) un saules iedarbība ir divi galvenie D vitamīna avoti, vairāki citi faktori, tostarp receptoru sistēmas ģenētiskās variācijas, ir noteicošie tā patofizioloģijas nozīmei. Turpmākajā pārskatā ir apkopotas šobrīd esošās zināšanas un apskatītas dažādas D vitamīna funkcijas ādas fizioloģijā, pievēršot uzmanību tā nozīmīgumam galvenajās iekaisīgajās dermatoloģiskajās saslimšanās, piemēram, psoriāzē un atopiskajā dermatītā. Papildus tam, lai izprastu tā patofizioloģisko lomu, tiek izdarīti secinājumi un interpretācijas par D vitamīna diagnostisko, prognostisko un terapeitisko nozīmi. Metodes: PubMed un Google Scholar datubāzēs tika veikta visaptveroša literatūras meklēšana, izmantojot tādus atslēgvārdus kā “D vitamīns un āda”, “D vitamīns un atopiskais dermatīts”, “psoriāze un D vitamīns”, “D vitamīns un ihtioze”. Tika izskatīti primārie un sekundārie raksti. Šajā pārskatīšanas darbā tika iekļauti tikai raksti, kas publicēti angļu valodā. Rezultāti: tika izskatīti daudzi oriģinālie raksti un četri literatūras apskati, un tika izveidots šis meta-pārskats. D vitamīns piedalās daudzu ādas fizioloģisko procesu regulēšanā, ieskaitot šūnu proliferāciju, diferenciāciju, kā arī apoptozi, barjeras funkciju un dažādas imūnsistēmas regulēšanas funkcijas. Dažādi pierādījumi (ieskaitot preklīniskos, eksperimentālos in vitro, ex vivo, in vivo datus, datus no klīniskiem gadījumiem, kohortām un pētījumiem) apstiprina secinājumus, ka D vitamīns ir saistīts ar paaugstinātu risku vairākām iekaisīgām dermatoloģiskajām saslimšanām. D vitamīna trūkums ir saistīts ar smagāku slimību vai slimības gaitu (piemēram, psoriāzes, atopiskā dermatīta gadījumā). D vitamīns varētu būt iesaistīts arī vairākos patofizioloģiskos posmos, tādējādi veidojot pat cēloņsakarību iekaisīgo ādas slimību patoģenēzē. Turklāt daudzi klīniskie un novērošanas pētījumi liecina, bet daļēji arī parāda, ka D vitamīns var kalpot kā terapeitisks risinājums. Secinājumi: D vitamīnam ir būtiska loma iekaisīgu dermatoloģisko saslimšanu patofizioloģijā gan slimības sākumā, gan tās tālākā attīstībā. Tā funkcija kā imūnmodulatoram dod iespēju atklāt tā terapeitisko iedarbību ādas slimību gadījumā.

Background: Vitamin D plays a key role in several organ systems and pathophysiological processes. Its importance is noted in cancer, the musculoskeletal system, central nervous system disorders, the reproductive system, infections. Its crucial relevance for autoimmune and dermatological disorders is emerging. While dietary intake (including supplementation) and sun exposure are the two main sources of vitamin D, several other factors, including genetic variations of the receptor system, are decisive for the role in its pathophysiology. The following review summarizes the state of knowledge and discusses the various functions of vitamin D in the skin physiology with a focus on its relevance in key inflammatory dermatological conditions, such as psoriasis and atopic dermatitis. Apart from understanding its pathophysiological role, conclusions and interpretations for diagnostic, prognostic and therapeutic relevance of vitamin D are drawn. Methods: A comprehensive literature search was performed in PubMed and Google Scholar databases, by using keywords such as “vitamin D and skin”, “vitamin D and atopic dermatitis”, “psoriasis and vitamin D”, “vitamin D and ichthyosis”. Primary and secondary articles were considered. Only articles that are published in English were included in this review work. Results: Numerous original articles and four literature reviews were considered, and this meta-review was generated. Vitamin D takes part in the regulation of many physiological processes in the skin, including cellular proliferation, differentiation, as well as apoptosis, barrier function and various functions in immune regulation. Various lines of evidence (including preclinical, experimental in vitro, ex vivo, in vivo data, data from clinical cases, cohorts and studies) support the conclusions that vitamin D is connected to an increased risk for several inflammatory dermatological conditions. Vitamin D deficiency is associated with more severe disease or disease courses (e.g. for psoriasis, atopic dermatitis). Vitamin D could also be involved in several pathophysiological steps thus accounting for even a causal role in disease pathogenesis of inflammatory skin disorders. In addition, many clinical and observational studies suggested, but partially also demonstrated that vitamin D can serve as a therapeutic option. Conclusions: Vitamin D plays an essential role in the pathophysiology of inflammatory dermatological conditions, both in disease initiation as well as propagation. Its function as an immunomodulator enables a relevant opportunity to discover its therapeutic effects for skin diseases.