Pieaugušo iedzīvotāju ceļu satiksmes drošības paradumi un ar tiem saistītie faktori. Promocijas darbs

Abstract

Ievads. CSNg un tajos gūtās traumas ir globāla sabiedrības veselības aktualitāte ne vien augsto mirstības rādītāju, bet arī ievērojamo multiplo traumu un tām sekojošās invaliditātes dēļ. Latvijā CSNg bojāgājušo un cietušo skaits vēl arvien ir ievērojami lielāks nekā citās ES valstīs. Ņemot vērā aktuālo paradigmu par CSNg traumām kā paredzamām un novēršamām, satiksmes drošības uzlabošanas pasākumu sekmīgā īstenošanā ilgtermiņā būtiska ir pierādījumos un starpnozaru sadarbībā balstīta izpratnes veidošana par indivīda satiksmes drošības paradumiem un ar tiem saistītajiem faktoriem. Darba mērķis bija raksturot CSNg bojāgājušos un smagi ievainotos pieaugušos iedzīvotājus un saistītos riska faktorus laikā no 2010. līdz 2018. gadam, izpētīt Latvijas pieaugušo iedzīvotāju ceļu satiksmes drošības paradumus šajā pašā laika periodā, kā arī noskaidrot paradumu saistību ar indivīdu raksturojošiem faktoriem, veselības uzvedību un attieksmi pret ceļu satiksmes drošības faktoriem. Materiāls un metodes. Pētījums veikts paralēli divos posmos par laika periodu no 2010. līdz 2018. gadam. Pirmajā pētījuma posmā veikta CSNg bojāgājušo un smagi ievainoto personu analīze, izmantojot Ceļu satiksmes negadījumu un to izraisīto seku statistikas datubāzi un iekļaujot datus par 57 471 CSNg iesaistīto personu. Otrajā pētījuma posmā analizēti satiksmes drošības paradumi – atstarotāju lietošana, drošības jostu lietošana transportlīdzekļa priekšējā un aizmugurējā sēdeklī. Analīzei izmantoti dati no reprezentatīva šķērsgriezuma Latvijas pieaugušo iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma aptaujām, un pētījuma instruments bija aprobēta, standartizēta aptaujas anketa, iekļaujot datus par 10 731 respondentu. Datu statistiskajā apstrādē lietots biežumu sadalījums, analizētas šķērstabulas un izmantots Hī kvadrāta (?2) tests. Saistību noteikšanai izmantotas nesamērotās izredžu attiecības, Spīrmena korelācijas koeficients un daudzfaktoru loģistiskā regresija. Rezultāti. No 2010. gadam līdz 2018. gadam CSNg Latvijā bojāgājušo un smagi ievainoto īpatsvars ir samazinājies vidēji par 0,3 procentpunktiem gadā, savukārt bojāgājušo un smagi ievainoto incidences biežuma rādītājs ir pieaudzis vidēji par 1,2% gadā. Augstākas izredzes CSNg iet bojā vai gūt smagus ievainojumus ir vīriešiem vecākajā (55 un vairāk gadi) un jaunākajā (18–24 gadi) vecumgrupā, uz reģionālajiem un vietējiem ceļiem un citās pilsētās cietušajiem salīdzinājumā ar Rīgu, kā arī pārsniedzot pieļaujamo alkohola devu CSNg brīdī. Analizētajā laika periodā atstarotāju lietošana Latvijā nav būtiski mainījusies (p < 0,05), kopumā tos gandrīz vienmēr lieto 53,6% respondentu. Drošības jostu lietošana ir nedaudz pieaugusi – transportlīdzekļa priekšējā sēdeklī no 93,5% līdz 95,6%, transportlīdzekļa aizmugurējā sēdeklī 52,4% līdz 56,3% (p < 0,001). Daudzfaktoru regresijas analīze zemākas satiksmes drošības paradumu izredzes rāda vīriešiem jaunākajā (18–24 gadi) vecumgrupā, indivīdiem ar pamatizglītību, kā rīdziniekiem un citu pilsētu iedzīvotājiem salīdzinājumā ar lauku iedzīvotājiem. Labāki satiksmes drošības paradumi ir personām bez riskantas alkohola lietošanas (OR = 1,6 – 2,1 atkarībā no analizētā paraduma), nesmēķētājiem (OR = 1,5 – 1,8) un tiem, kuru ģimenēs automašīnā smēķēšana nav atļauta (OR = 1,3 – 1,7), kā arī respondentiem, kuri savu ģimenes ārstu pēdējā gada laikā ir apmeklējuši (OR = 1,2 – 1,3). Augstākas satiksmes drošības paradumu izredzes ir indivīdiem ar pozitīvu attieksmi pret drošības jostu lietošanu (OR = 1,9 – 9,7 atkarībā no analizētā paraduma un jautājuma veida) un stingrākiem sodiem par satiksmes noteikumu pārkāpumiem (OR = 1,7 – 2,1). Labāki drošības jostu lietošanas paradumi ir indivīdiem ar apzinīgu attieksmi pret automašīnas vadīšanu alkohola reibumā (OR = 1,8 – 2,8) un atļautā braukšanas ātruma ievērošanu (OR = 1,3 – 1,9). Secinājumi. Satiksmes drošība un indivīda paradumi ir aktuāla sabiedrības veselības problēma Latvijā. Lai gan CSNg Latvijā bojāgājušo un smagi ievainoto īpatsvars (pret visiem CSNg iesaistītajiem) mazinās, bojāgājušo un smagi ievainoto incidences biežuma rādītājs (uz 100 000 persongadiem) pieaug. Drošības jostu lietošanas īpatsvars transportlīdzekļa priekšējā sēdeklī pamazām tuvojas citu Eiropas valstu līmenim, bet drošības jostu lietošana transportlīdzekļa aizmugurējā sēdeklī un atstarotāju lietošana ir nepietiekama un kritiski zema. Pierādīta indivīda satiksmes drošības paradumu saistība ne vien ar demogrāfiskiem un sociāli ekonomiskiem faktoriem, bet arī attieksmi pret dažādiem satiksmes drošības faktoriem, kā arī saistībā ar riskantu veselības uzvedību, kas iezīmē nepieciešamību nozares politiku un pētniecību ilgtermiņā balstīt kompleksā pieejā un starpnozaru sadarbībā.