COVID – 19 pandēmijas ietekme uz trauksmi grūtniecības periodā.

Abstract

Anotācija Pētījuma mērķis bija noskaidrot COVID – 19 pandēmijas faktoru ietekmi uz trauksmes un trauksmainības rādītājiem grūtniecības periodā. Trauksme tiek atzīta kā riska faktors dažādu komplikāciju un sarežģījumu attīstībai mātei un bērnam. Trauksme grūtniecības periodā ir biežāk sastopama nekā vispārējā populācijā, kā arī, balstoties uz jaunāko pētījumu rezultātiem, COVID – 19 pandēmijas laikā trauksmes rādītāji vēl vairāk pieaug grūtnieču vidū. Balstoties uz jaunāko petījumu datiem, tika izvirzītas divas hipotēzes - pieaugot ar pandēmiju saistītam grūtniecības stresam grūtniecības laikā, pieaug trauksmes rādītāji grūtniecei; pastāv statistiski nozīmīgas trauksmes līmeņu atšķirības starp grūtniecības trimestriem grūtniecības laikā. Pētījumā piedalījās 324 Latvijā dzīvojošas sievietes grūtniecības laikā, kurām dzīves laikā nav bijusi nepieciešamība apmeklēt psihiatra konsultācijas. Pētījumā iesaistījās grūtnieces no 5 līdz 41 grūtniecības nedēļai. Respondenti aizpildīja anketu, kas ietvēra demogrāfiskos rādītājus, Č. Spīlbergera un kolēģu izstrādāto Trauksmes stāvokļa – iezīmes pašnovērtējuma (STAI) anketu trauksmes rādītāju izvērtēšanai, kā arī ar pandēmiju saistītu grūtniecības stresa skalu, stresa rādītāju izvērtēšanai. Darba autores pirmā izvirzītā hipotēze – pieaugot ar pandēmiju saistītam grūtniecības stresam grūtniecības laikā, pieaug trauksmes rādītāji grūtniecei, apstiprinājās. Ar pandēmiju saistīta grūtniecības stresa skala pozitīvi korelē ar trauksmes rādītājiem un pastāv vidēji cieša saistība (p=<0,001). Darba autores otrā izvirzītā hipotēze - pastāv statistiski nozīmīgas trauksmes līmeņu atšķirības starp grūtniecības trimestriem grūtniecības laikā, neapstiprinājās. Pētījuma rezultāti parādīja, ka statistiski nozīmīgas trauksmes līmeņu atšķirības starp grūtniecības trimestriem nepastāv (T-stāvoklis p=0,246; T-iezīme p=0,378). Trauksmes – stāvokļa anketas iegūtie dati norādīja, ka skalas mediāna bija 35 (Q_1; Q_3= 29 – 41) un trauksmes rezultāti liecināja, ka grūtniecēm visbiežāk tika novērota vidēja līmeņa trauksme. Trauksmes - iezīmes anketas iegūtie dati norādīja, ka skalas mediāna bija 38 (Q_1; Q_3 = 33 – 44) un rezultāti liecināja, ka grūtniecēm novērojams vidējs trauksmainības līmenis. Tendence pieaug trauksmainībai kā personības iezīmei, salīdzinot ar trauksmes – stāvokļa anketā iegūtajiem rezultātiem. PREPS skalas mediāna bija 43 (Q_1; Q_3 = 36 – 51) un rezultāti norādīja, ka grūtnieču vidū visbiežāk tika novērots augsts stresa līmenis. Grūtniecība un tās norise ir saistīta ar paaugstinātiem trauksmes rādītājiem. COVID – 19 pandēmijas periodā grūtniecēm biežāk nākas saskarties ar dažādām stresa situācijām, līdz ar to vidēja un augsta līmeņa trauksmes tendence vēl vairāk pieaug. Pētījuma rezultāti atspoguļo reālo situāciju Latvijā, COVID - 19 pandēmijas periodā. Tomēr nepieciešmi ir tālāki pētījumi, lai pilnīgāk izpētītu COVID – 19 ietekmi uz trauksmi.

Abstract The aim of the study was to determine the effect of COVID - 19 pandemic factors on anxiety during pregnancy. Anxiety is recognized as a risk factor for the development of various complications for the mother and the child. Anxiety is more common during pregnancy than in the general population, and recent studies show that anxiety rates increase during pregnancy in COVID - 19. Based on the latest research data, two hypotheses were put forward in this study: as pandemic-related pregnancy stress increases during pregnancy, anxiety rates for pregnant women increases; there are statistically significant differences in anxiety levels between trimesters of pregnancy. 324 women during pregnancy that are living in Latvia and had not had to attent psychiatric consultations in their lifetime participated in the study The study involved pregnant women between 5 to 41 pregnancy weeks. Respondents completed a questionnaire that included demographics, The State-Trait Anxiety Inventory (STAI) questionnaire developed by Spielberger and colleagues for the evaluation of anxiety indicators, as well as for the evaluation of stress indicators of the Pandemic-Related Pregnancy Stress Scale. The first hypothesis of the author - as pandemic-related pregnancy stress increases during pregnancy, anxiety rates for pregnant women increases, was confirmed. The pandemic pregnancy stress scale is positively correlated with anxiety rates and is moderately closely related (p= <0.001). The second hypothesis of the author - there are statistically significant differences in anxiety levels between trimesters of pregnancy, weren’t confirmed. The results of the study show that there are no statistically significant differences in anxiety levels between trimesters of pregnancy (State anxiety p= 0.246; Trait anxiety p= 0.378). The data obtained from the State anxiety questionnaire indicated that the median scale is 35 (Q_1; Q_3= 29 - 41) and the anxiety results show that moderate anxiety was most often observed in the respondents. The data obtained from the Trait anxiety questionnaire indicate that the median scale is 38 (Q_1; Q_3 = 33 - 44) and the results show that the respondents have a medium level of anxiety. There is a growing trend towards anxiety as a personality trait compared to the State anxiety questionnaire. The median of the PREPS scale is 43 (Q_1; Q_3 = 36 - 51) and the results indicate that a pronounced level of stress was most often observed among the respondents. Pregnancy is associated with increased anxiety. During the COVID – 19 pandemic, pregnant woman are more likely to experience various stressful situations, thus increasing the trend of moderate to high levels of anxiety. The results of the study reflect the real situation in Latvia, during the COVID – 19 pandemic period. However, further studies are needed to further investigate the effects of COVID - 19 on anxiety.