Māsu profesionāla dzīves kvalitāte COVID-19 pandēmijas apstākļos

Abstract

Bakalaura darba tēma – Māsu profesionālās dzīves kvalitāte COVID-19 pandēmijas apstākļos. Pētījuma Mērķis: Noskaidrot profesionālas dzīves kvalitātes komponentu rādītājus māsu izlasē COVID-19 pandēmijas apstākļos. Tēmas aktualitāti nosaka tas, ka vislielākajā skaitā veselības aprūpes sistēmā darbinieki ir māsas. Profesionālā dzīves kvalitāte ir būtiska māsu sastāvdaļa, lai viņa spētu apmierināt savas personiskās vajadzības un sniedzot pacientam kvalitatīvu aprūpi, un sasniedzot organizatoriskos veselības aprūpes mērķus. Identificētās problēmas: māsu darbaspēks noveco. Līdz 2025. gadam profesijai pietrūks 260 000 māsu, kas vajadzīgas, lai apmierinātu sabiedrības pieprasījumu pēc māsu pakalpojumiem, nekvalitatīva profesionālā darba situācija veicina māsu izdegšanu, paaugstinātu stresu, kas ietekmē situācijas, kad māsa aiziet no profesijas vai arī darbu veic nekvalitatīvi. Lai sasniegtu pētījuma mērķi tika veikts kvantitatīvs, salīdzinošs šķērsgriezuma pētījums, pielietojot šādu instrumentu: Profesionālās dzīves īpatnību skala (ProQOL R-V), Līdzjūtības gandarījuma un noguruma apakšskalas. Pētījuma dalībnieki bija Latvijas Republikas teritorijā reģistrētas un praktizējošas māsas. Svarīgākie pētījuma rezultāti liecina, ka respondenti vidēji vērtē savu profesionālās dzīves kvalitāti, pamatā strādā vienā ārstniecības iestādē ar darba slodzi līdz 40 stundas nedēļā. Līdzjūtības gandarījuma apakšskalas rezultāti ir gandrīz uz pusi lielāki nekā Sekundārā traumatiskā stresa apakšskalas. Vislielākā saistība ir starp Izdegšanu un Sekundārā traumatiskā stresu (r=0,77) – tas nozīmē, ka, palielinoties Izdegšanai, palielinās arī Sekundārā traumatiskā stresa rādītāji. Hipotēzi nevar apstiprināt, māsu darba stāžs nav saistīts ne ar māsu pašvērtējumu, ne arī Līdzjūtības gandarījumu, Izdegšanu vai Sekundāro traumatisko stresu.

Darba kopējais lapaspušu skaits ir 42 lpp.

The topic of the bachelor's thesis is the quality of professional life of nurses in the conditions of the COVID-19 pandemic. Aim of the study: To find out the indicators of components of quality of professional life in the sample of nurses in the conditions of COVID-19 pandemic. The topicality of the topic is determined by the fact that the largest number of employees in the health care system are nurses. Professional quality of life is an essential part of nursing to enable her to meet her personal needs and provide quality care to the patient, and to achieve organizational healthcare goals. Problems identified: The nursing workforce is aging. By 2025, the profession will lack the 260,000 nurses needed to meet societal demand for nursing services, a low-quality work situation contributing to nursing burnout, increased stress affecting situations where nurses leave the profession or work poorly. In order to achieve the aim of the study, a quantitative, comparative cross-sectional study was performed using the following tool: Professional Life Feature Scale (ProQOL R-V), Compassion Satisfaction and Fatigue subscales. The participants of the study were nurses registered and practicing in the territory of the Republic of Latvia. The most important results of the research show that the respondents evaluate the quality of their professional life on average, basically work in one medical institution with a workload of up to 40 hours per week. The results of the Compassion Satisfaction subscale are almost half that of the Secondary Traumatic Stress subscale. The greatest correlation is between Burnout and Secondary Traumatic Stress (r = 0.77) - this means that as Burnout increases, the rates of Secondary Traumatic Stress also increase. The hypothesis cannot be confirmed, the work experience of nurses is not related to nurses' self-esteem, nor to Compassion Satisfaction, Burnout or Secondary Traumatic Stress.

The total number of pages of the work is 42 pages.