Skolotāja profesija Latvijā: Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības un nodibinājuma “Iespējamā misija” komunikācija medijos no 2016. līdz 2019. gadam

Abstract

Viens no izglītības izaicinājumiem Latvijā ir zems skolotāja profesijas prestižs, kas veicina arī citas problēmas skolotāja profesijā. Medijos par skolotāja profesiju komunicē vairākas nevalstiskās organizācijas, to starpā nodibinājums "Iespējamā misija" (IM) un Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kuras veido skolotāja profesijas prestižu un skolotāju sociālo identitāti. Maģistra darba "Skolotāja profesija Latvijā: nodibinājuma "Iespējamā misija" un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības komunikācija no 2016. līdz 2019. gadam" mērķis ir izpētīt, kāds ir skolotāja profesijas atspoguļojums nacionālajos medijos no 2016. gada līdz 2019. gadam IM un LIZDA komunikācijā, lai sniegtu priekšlikumus skolotāja profesijas prestiža celšanai un stiprinātu skolotājus kā sociālu grupu. Darbā apskatīti skolotāja profesijas izaicinājumi Latvijā, profesijas prestižs, to veidojošās komponentes (kvalifikācija, prasmes, atbildība, ietekme, autoritāte, darba vide, darba uzdevumi, atalgojums), Sociālās identitātes teorija, un tās saistība ar profesijas prestižu, kā arī Rāmējuma un Dienaskārtības teorijas, lai novērtētu skolotāju profesijas atspoguļojumu medijos. Balsoties teorijas apskatā, kvantitatīvās kontentanalīzes un daļēji strukturētās intervijas datos, secināts, ka skolotāju profesijas atspoguļojums medijos LIZDA un IM komunikācijā kopumā visbiežāk ir negatīvs (48%) un saistīts ar skolotāja zemo atalgojumu (52%), skolotāju gatavību piketēt, skolotāju trūkumu vai citām problēmām skolotāja profesijā. Negatīvs skolotāja profesijas atspoguļojums medijos pazemina profesijas prestižu un veido negatīvu skolotāju sociālo identitāti. Zemais skolotāja profesijas prestižs var ietekmēt skolotāju lepnumu par savu darbu, jūtas par piederību grupai, sevis uztveri un darba rezultātus. IM un LIZDA komunikācijas atspoguļojumā medijos skolotājs visbiežāk raksturots kā zemu atalgots, izdedzis, neuzklausīts, tāds kurš gatavs protestēt, lai saņemtu lielāku atalgojumu, un tāds kurš trūkst, īpaši tiek uzsvērts, ka trūkst jaunu skolotāju. Tāpēc ar skolotāja profesiju identificējas tādas personas, kuru īpašības vai darbības atbilst šim atspoguļojumam. Medijos, atspoguļojot skolotājus kā grupu, kurai jauni skolotāji nepievienojas un kurā jaunu skolotāju nav, palielinās jaunu skolotāju trūkumu, kā arī mazinās potenciālo skolotāju vēlme pievienoties. Lai uzlabotu skolotāja profesijas atspoguļojumu medijos, IM, LIZDA un pašiem skolotājiem mērķtiecīgi jāveido pozitīva komunikācija par skolotāja profesiju. Līdztekus problēmām jākomunicē par skolotāju sasniegumiem, panākumiem, skolotāju darba novērtējumu, motivāciju u.c. aspektiem, kas veidotu pozitīvu profesijas atspoguļojumu medijos. Tas var paaugstināt profesijas prestižu, skolotāju sociālo identitāti un veicināt atalgojuma pieaugumu, lepnumu par savu darbu, jūtas par piederību skolotājiem, veidot pozitīvāku sevis uztveri un uzlabot darba rezultātus.

One of the challenges of education in Latvia is the low prestige of the teacher profession, which also contributes to other problems in this profession. In Latvian media several non-governmental organizations communicate about the teaching profession, including "Iespējamā misija" and Latvian Trade Union of Education and Science Employees (LIZDA). Their communication in media influence the profession prestige of teachers and the social identity of teachers. The goal of the master's thesis "Teacher profession in Latvia: Communication of the Latvian Trade Union of Education and Science Employees and foundation "Iespējamā misija" in the media from 2016 to 2019" is to research the coverage of the teacher profession in the national media from 2016 to 2019 in IM and LIZDA communication to make proposals for enhancing the prestige of the teacher profession and to strengthen teachers as a social group. This paper overlooks the challenges of the teacher profession in Latvia, the profession prestige and its components (qualification, skills, responsibility, influence, authority, work environment, work tasks, wage), the Theory of Social Identity in relation to the profession prestige and the Agenda-setting Theory and the Framing Theory to estimate the media coverage of the teacher profession. Based on the theory review and data of quantitative content analysis and semi-structured interview, it is concluded that the media coverage of the teacher profession in LIZDA and IM communication in general is negative (48%) and related to low teacher salaries (52%) and other problems in teacher profession. Negative media coverage decreases profession prestige and creates a negative social identity of teachers. The low prestige of teaching profession can affect teachers' pride in their work, feelings of belonging to a group, self-perception and work performance. In media coverage of IM and LIZDA communication, teachers are most often described as low-paid, unheard, ready to protest, especially emphasizing that there is a lack of new teachers. Therefore, with the teacher profession identifies individuals whose characteristics correspond to this reflection. By communicating that, the teachers are group to which new teachers do not want to join, it continues to reduce the willingness of potential teachers to join. In order to improve the media coverage of the teaching profession, IM, LIZDA and the teachers themselves should purposefully create positive communication about the teacher profession. It is necessary to communicate about teachers' achievements, success, motivation, etc. aspects that would form a positive media coverage of the profession. It can increase the prestige of the profession, the social identity of teachers and create salary increases, pride in their work, feelings of belonging by teachers and a more positive self-perception and work results.