Latvijas medicīnas darbinieku trauksmes pazīmju biežums COVID-19 ārkārtas situācijas laika

Abstract

Nosaukums: Latvijas medicīnas darbinieku trauksmes pazīmju biežums COVID-19 ārkārtas situācijas laikā. Mērķis: Noteikt trauksmes pazīmju biežumu un ar to saistītos faktorus medicīnas darbiniekiem COVID-19 pirmās ārkārtas situācijas laikā Latvijā. Aktualitāte: COVID-19 pandēmijas laikā tiek ietekmēta medicīnisko darbinieku psihiskā veselība. Viens no psihiskajiem traucējumiem ir trauksme, kas bakalaura darbā tiek apskatīta. Trauksmes pazīmes un to smagums ietekmē darbinieku darba spējas, kas savukārt ietekmē profesionālo darbību. Ar bakalaura darba palīdzību tiks noskaidrota trauksmes pazīmju biežums un smagums medicīnas darbiniekiem COVID-19 ārkārtas situācijas laikā saistībā ar dzimumu, vecumu, darba stāžu, profesiju, darba vietu un tiešu saskarsmi ar COVID-19 pacientiem. Bakalaura darbā iegūti rezultāti palīdzēs uzzināt, kuri ir ietekmējošie faktori, kas veicina trauksmes pazīmju biežuma un smaguma izpaušanos Latvijas medicīnas darbinieku vidū. Hipotēze: COVID-19 ārkārtas situācijas laikā Latvijas medicīnas darbinieku vidū trauksmes pazīmes visbiežāk tika novērotas sievietēm pēc 30 gadu vecuma, ar lielāku darba stāžu un darba vietu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, kā arī saistībā ar saskarsmi ar COVID-19 pacientiem. Pētījuma dizains: šķērsgriezuma pētījums Pētījuma metodes: bakalaura darba izstrādē un datu analīzē izmantota RSU Psihosomatiskās Medicīnas un Psihoterapijas klīnikas, 2020.gada kvantitatīva šķērsgriezuma pētījuma “COVID-19 krīzes ietekme uz medicīnas personāla psihisko veselību” datu bāze. Pētījumā piedalījās 864 veselības aprūpes darbinieki. Bakalaura darba datu analīzei tiks izmantotas aprakstošās statistikas metodes, kas iekļauj biežumu tabulas, šķērstabulas ar Hī kvadrāta testu un korelāciju, lai varētu noteikt atšķirības starp atkarīgiem un neatkarīgiem mainīgiem. Statistikā ticamība tiks balstīta pēc p vērtības (p<0,05) un pēc 95 % ticamības intervāla. Secinājumi:. Trauksmes pazīmju biežums un smagums Latvijas medicīnas darbinieku vidū COVID–19 pandēmijas laikā ir atšķirīgs, balstoties uz dažādiem faktoriem – dzimums, vecums, darba stāžs, profesija, darba vieta un tieša saskarsme ar COVID-19 pacientiem. Klīniski nozīmīgas trauksmes pazīmes bija izjutuši 17,2 % medicīnas darbinieki. Visizteiktāk to izjuta sievietes, dalībnieki vecuma posmā līdz 23 gadiem, studenti un ģimenes ārsta prakses darbinieki, kā arī dalībnieki, kuriem bija tieša saskarsme ar COVID-19 pacientiem. Saturs: bakalaura darbs iedalīts 3 nodaļās un 15 apakšnodaļās. Kopējais darba apjoms ir 49 lappuses, ieskaitot 3 attēlus, 6 tabulas un 2 pielikumus, un 43 literatūras avoti. Valoda: latviešu valoda

Title: Frequency of anxiety symptoms of Latvian medical workers during COVID-19 emergency. Study Aim: Determine the frequency of anxiety symptoms and related factors of medical workers during the first COVID - 19 emergency in Latvia. Topicality: The COVID-19 pandemic has affected mental health of medical workers. The anxiety is one of the mental disorders. Signs of anxiety and its severity affect professional performance and the ability to work. The thesis of bachelor determines the frequency and severity of anxiety symptoms of medical staff during COVID-19 emergency, which is related to gender, age, work experience, profession, workplace, and direct contact with COVID-19 patients. The results will help to find out what are the influencing factors that contribute the manifestation of the frequency and severity of anxiety symptoms among Latvian medical workers. Hypothesis: During the COVID-19 emergency in Latvia the signs of anxiety were most observed among women over age 30, with a larger work experience and a job associated with emergency medical service, as well as close contact with COVID-19 patients. Study design: cross – sectional study Study methods: The bachelor analysis was made using RSU Psychosomatic Medicine and Psychotherapy Clinic database of 2020 quantitative cross-sectional study “Impact of COVID-19 crisis on mental health of medical staff”. In this study participated 864 health care workers. To analyze the data the author used descriptive statistical methods, which include frequency tables, crosstabs with the Chi-square test and correlation to be able to distinguish between dependent and independent variables. Statistics will be based on p-value (p <0.05) and 95% confidence interval. Conclusions: The frequency and severity of anxiety symptoms among Latvian medical professionals during the COVID-19 pandemic varies based of gender, age, work experience, profession, workplace, and direct contact with COVID-19 patients. Clinically significant signs of anxiety were experienced by 17.2% of medical staff. Mostly in employees under the age of 23, women, students, and primary care practitioners, as well as participants who had direct contact with COVID-19 patients. Content: bachelor thesis is divided into 3 chapters un 15 subchapters. The total thesis amount is 49 pages, including 3 pictures, 6 tables and 2 attachment and 43 literature sources. Language: Latvian