Title: D vitamīna uztura bagātinātāju ietekme uz zarnu mikrobioma sastāvu.
Other Titles: Supplemental vitamin d connections with intestinal microbiome depending on different eating patterns.
Authors: Vita Skuja
Santa Sibule
Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultāte
Faculty of Public Health and Social Welfare
Keywords: zarnu mikrobioms;vitamīns D;25-hidroksi D vitamīns;vegāns uzturs;bezglutēna diēta;celiakija;gut microbiome;vitamin D;25-hydroxyvitamin D;vegan diet;gluten-free diet;celiac disease
Issue Date: 2021
Publisher: Rīgas Stradiņa universitāte
Rīga Stradiņš University
Abstract: Darba autore Santa Sibule. Darba vadītāja Vita Skuja. Maģistra darba nosaukums: D vitamīna uztura bagātinātāju saistība ar zarnu mikrobioma sastāvu cilvēkiem ar atšķirīgiem ēšanas paradumiem. Ievads: Zarnu mikrobiomu var ietekmēt vairāki faktori, ieskaitot uzturu un medikamentus, vecumu, dzimšanas veidu, fizisko aktivitāti un citus. Pētījumos ar dzīvniekiem ir pierādīts, ka D vitamīna piedevas uzlabo zarnu mikrobiomu. Lai gan ir ierobežoti pētījumi par D vitamīna piedevu ietekmi uz cilvēka zarnu mikrobiomu, pierādījumu par D vitamīna ietekmi uz zarnu saimniekorganisma un mikrobioma mijiedarbību paliek arvien vairāk. Maģistra darba hipotēze, mērķis un uzdevumi: Pētījuma hipotēzes: D vitamīna lietošanas biežums ir lielāks celiakijas grupā, nekā vegānu un kontroles grupā. Pastāv atšķirības zarnu mikrobioma sastāvā cilvēkiem ar atšķirīgiem ēšanas un D vitamīna lietošanas paradumiem. Darba mērķis ir noteikt vai ir novērojamas zarnu mikrobioma sastāva atšķirības cilvēkiem ar dažādiem ēšanas un D vitamīna uztura bagātinātāju lietošanas paradumiem. Mērķa sasniegšanai tiks analizēta literatūra, atsevišķu pārtikas produktu lietošanas biežuma anketa, nodotie fēču paraugu analīzes rezultāti. Pētījuma uzdevumi: aprakstīt sociāldemogrāfiskos un antropometriskos datus. Aprakstīt respondentu D vitamīna lietošanu, izvērtējot aizpildītās uztura dienasgrāmatas. Noteikt D vitamīna lietošanas biežumu gada griezumā pētāmajās grupās. Noskaidrot, vai respondentiem, kuri lieto D vitamīna preperātus, ir atšķirīgs zarnu mikrobioma sastāvs. Aprakstīt respondentu nodoto fēču analīžu mikrobioma sastāvu pētāmajām grupai. Salīdzināt mikrobioma analīžu paraugus vegāniem, celiakijas un kontroles grupai. Maģistra darba materiāli un metodes: Pētījuma norises vieta: Latvijas pilsētas un lauku reģioni. Pētījumā plānots iesaistīt 273 respondentus, kuri ir ievērojuši bezglutēna vai vegānu uzturu vismaz pēdējo 6 mēnešu laikā, kā arī tos, kuri ikdienā neievēro nekādas specifiskas diētas. Pētījuma izslēgšanas kritēriji ir grūtniecība, neatbilstība noteiktajai vecuma grupai. Kā pētījuma instruments tiks izmantota 3 dienu uztura dienasgrāmata, atsevišķu pārtikas produktu lietošanas biežuma anketa, anketa par sociāldemogrāfiskajiem jautājumiem, ikdienas paradumiem un kaitīgajiem ieradumiem, nodotie fēču paraugi. Dati tiks apstrādāti Microsoft Office Excel, SPSS 22.0 un QIIME2 programmās. Darbs izveidots latviešu valodā. Darba apjoms: 67 lpp, izmantoti 104 literatūras avoti. Rezultāti: Kopā tika aptaujāti 273 respondenti. Vidējais respondentu vecums 34 gadi. Vidējais ĶMI bija 22,7. Visās trijās pētāmajās grupās vitamīnu D vairāk lietoja sievietes. Netika atrasti statistiski nozīmīgi pierādījumi par mikroorganismu daudzveidību paraugā atkarībā no respondentu antropometriskajiem datiem. Statistiski nozīmīgi rezultāti uzrādījās mikroorganismu daudzveidībā atkarībā no respondentu vecuma. Fēču parauga sastāva daudzveidība būtiski neatšķīrās atkarībā no vitamīna D lietošanas.
Author of work Santa Sibule. Supervisor Vita Skuja. The title of the Master paper: Supplemental vitamin D connections with gut microbiome depending on different eating patterns. Introduction: Gut microbioma can be affected by a number of factors, including diet and medication, age, type of birth, physical activity, and more. Animal studies have shown that vitamin D supplements improve the intestinal microbiome. Although there are limited studies on the effects of vitamin D supplements on the human gut microbiome, evidence of the effects of vitamin D on the gut host-microbiome interaction remains. Hypothesis, aim and tasks of this paper: Hypotheses: The incidence of vitamin D use is higher in the celiac group than in the vegan and control groups. There are differences in the composition of the gut microbiome in people with different eating and vitamin D habits. The aim of this study was to determine whether there are differences in the composition of the gut microbiome in people with different eating and vitamin D using. Literature, the questionnaire on the frequency of use of certain food products, and the results of the analysis of faecal samples will be analyzed. Tasks of the research: to describe socio-demographic and anthropometric data. Describe respondents vitamin D intake by evaluating completed nutrition diaries. To determine the frequency of vitamin D use on an annual basis in the study groups. Find out if the respondents who use vitamin D preparations have a different composition of the gut microbiome. Describe the microbiome composition of faecal analyzes submitted by respondents to the study group. Compare microbial assay samples for vegans, celiac and control group. Materials and methods: Research location: Latvian cities and rural regions. The study involve 273 respondents who have followed a gluten-free or vegan diet for at least the last 6 months, as well as those who do not follow any specific diet on a daily basis. The exclusion criteria are pregnancy, non-compliance with the specified age group. A 3-day diet diary, a questionnaire on the frequency of consumption of certain foods, a questionnaire on socio-demographic issues, daily habits and harmful habits, and submitted faecal samples will be used as research tools. The data will be processed in Microsoft Office Excel, SPSS 22.0 and QIIME2. The work is written in Latvian. Paper consists of: 67 pages, 104 references. Results: A total of 273 respondents were interviewed. The average age of the respondents is 34 years. The mean BMI was 22.7. In all three study groups, women used more vitamin D. No statistically significant evidence was found for the diversity of microorganisms in the sample depending on the anthropometric data of the respondents. Statistically significant results appeared in the diversity of microorganisms depending on the age of the respondents. The diversity of the composition of the faecal sample did not differ significantly depending on the use of vitamin D.
Description: Uzturzinātne
Nutrition Science
Veselības aprūpe
Health Care
Appears in Collections:Maģistra darbi



Items in DSpace are protected by copyright, with all rights reserved, unless otherwise indicated.