COVID-19 Pandemic Impact on Hand Hygiene and Disinfectant use in Healthcare Workers

Abstract

Jaunais smagais akūtā respiratorā sindroma koronavīruss 2 (SARS-CoV-2) un ar to saistītā 2019. gada koronavīrusa slimība (COVID-19) ir izraisījusi paaugstinātu dezinfekcijas līdzekļu pieprasījumu un lietošanas biežumu, lai kontrolētu un novērstu tā tālāku izplatīšanos. Viena no profesijām, ko īpaši ietekmē dezinfekcijas līdzekļu biežuma palielināšanās, ir tie, kas strādā veselības aprūpes sistēmās. Lai gan tas ir diezgan efektīvs kā infekcijas kontroles līdzeklis, ja tas tiek pienācīgi ieviests, pieaugošā dezinfekcijas līdzekļu lietošanas biežums veselības aprūpes darbinieku (HCW) vidū ir izraisījis dermatologisku izpausmju pieaugumu arī šo darbinieku vidū. Dezinfekcijas līdzekļu lietošanas dēļ arvien biežāk sastopamās dermatoloģiskās izpausmes rada pamatotas bažas par HCW veselību, viņu spēju veikt savus pienākumus pandēmijas laikā un finansiālu slogu, ja simptoma smagums liek darba ņēmējam slimības atvaļinājumu un jebkādus medicīniskos izdevumus, kas saistīti ar tie teica simptomi. Turklāt pētījumi ir parādījuši, ka bojāta āda var būt mazāk efektīva, lai noturētu pārejošu mikrobu mikroorganismu skaitu, kas savukārt var samazināt dezinfekcijas līdzekļu kā infekcijas kontroles un profilakses metodes efektivitāti. Rūpīgi novērtējot riska faktorus, kas saistīti ar palielinātu dezinfekcijas līdzekļu lietošanu, var panākt labāku izpratni par drošu dezinfekcijas līdzekļu lietošanu veselības aprūpes iestādēs COVID-19 pandēmijas laikā. Šī literatūras pārskata mērķis ir noskaidrot iespējamos riska faktorus, kas saistīti ar dermatoloģiskām izpausmēm sakarā ar paaugstinātu dezinfekcijas līdzekļu lietošanu COVID-19 pandēmijas laikā, un to, kā šos riska faktorus potenciāli var samazināt, lai nodrošinātu drošāku dezinfekcijas līdzekļu lietošanu COVID-19 pandēmijas laikā. . Iespējamie riska faktori, kas saistīti ar dermatoloģiskām izpausmēm, palielinoties dezinfekcijas līdzekļu lietojumam, ir izmantotā dezinfekcijas līdzekļa veids, nožūšanas/izgarošanas laiks, lietošanas biežums, koncentrācijas iedarbība, ķīmiskās vielas absorbcija, indivīda ādas stāvoklis un īpašības, individuālo aizsardzības līdzekļu izmantošana (IAL), un predisponējoši faktori, piemēram, astmas vēsture.

The novel severe acute respiratory syndrome coronavirus 2 (SARS-CoV-2) and the associated Coronavirus disease 2019 (COVID-19) it causes has led to an increased demand and frequency in usage of disinfectants in order to control and prevent it’s further spread. One profession which is especially impacted by the increased frequency of disinfectants are those who work the front lines in health-care systems. While showing to be quite effective as a means of infection control when implemented properly, the increased frequency in disinfectants usage among Healthcare workers (HCWs) has also led to an increase in dermatological manifestations among these workers. The increasing occurrence in dermatological manifestations due to disinfectants usage poses a legitimate concern to the health of HCWs, their ability to perform their duties amid a pandemic, and a financial burden if the symptom severity forces the worker into sick leave and any medical expenses associate with those said symptoms. Additionally, studies have shown that damaged skin can be less effective at keeping down the microorganism count of transient microbes, which in turn may reduce the efficacy of disinfectant use as an infection control and prevention method. By carefully evaluating the risk factors associated with the increased usage of disinfectants, a better understanding can be established regarding the safe usage of disinfectants in the healthcare setting during the COVID-19 pandemic. The aim of this literature review is to establish possible risk factors associated with dermatological manifestations due to increased disinfectants usage amid the COVID-19 pandemic, and how these risk factors can potentially be reduced to ensure a safer use of disinfectants during the COVID-19 pandemic. Potential risk factors associated with dermatological manifestations due to increased disinfectant usage are the type of disinfectant used, the drying time, frequency of use, exposure of concentration, absorption of the chemical, the condition and properties of the individual’s skin, usage of personal protective equipment (PPE), and predisposing factors such as history of asthma