Sleep Duration/Habits between Medical Students in Latvia and Norway

Abstract

Ievads: miegs ir viena trešdaļa cilvēka dzīves, un tam ir liela ietekme uz kognitīvo veselību. Arvien vairāk medicīnas studentu cīnās ar grūtībām, nedomājot par miega paradumiem. Attīstās uzmanība optimālā miega ietekmei uz dzīves kvalitāti, taču medicīnas skolā tam netiek pievērsta pietiekama uzmanība. Tiek pieņemts, ka medicīnas studentu miega kvalitāti un daudzumu ietekmē dažādas mācību lokalizācijas un studiju programmas.

Mērķis: Šis pētījums tiek veikts, lai izstrādātu medicīnas studentu kvantitātes un kvalitatīvos datus un gulēšanas paradumu analīzi. Turklāt, lai analizētu Latvijas un Norvēģijas kontrastus.

Metodes: Retrospektīvs kohorta pētījums, izmantojot pielāgotu Stanford Health Care miega anketu. Izlases lielums bija 266, tostarp 154 medicīnas studenti Norvēģijā un 112 medicīnas studenti Latvijā. Statistikas dati tika analizēti Microsoft Excel versijā 2102 un IBM SPSS Statistics 27.

Rezultāti: Abām valstīm ir daudz paralēļu. Medicīnas studenti Latvijā gulētu vēlāk darba dienās (p = 0,025) un pamostos vēlāk darba dienās (p <0,001) un nedēļas nogalēs (p = 0,001). Viņi ziņoja, ka viņiem ir vairāk neregulāra miega (p = 0,016) un viņi pamostas agri no rīta, bet nespēj atgriezties gulēt (p = 0,003). Šie studenti dod priekšroku gulēt vienatnē (p = 0,004), pirms miega izmantot datoru (p = 0,004) un lasīt gultā (p = 0,003). Tāpat viņi biežāk izmanto guļamistabu darbam vai mācībām (p <0,001), kā arī darbam un mācībām gultā (p <0,001). Studenti Latvijā vairāk sūdzējās par domām, kas bija galvā, mēģinot aizmigt (p = 0,003), un par grūtībām atgriezties gulēt, kad pirmo reizi pamodās (p = 0,003). Viņu dzīvesveids ietver vairāk cigarešu lietošanu (p <0,001) un bieži ceļo pa divām laika zonām (p <0,001). Viņiem ir lielāka tieksme rīkoties sapņos miegā (p = 0,004). Tomēr medicīnas studentiem Norvēģijā biežāk ir elpošanas ceļu slimības (p = 0,017).

Secinājumi: Kohortu izlases lielums ir pārāk mazs, lai būtu uzticams. Tomēr tas dod norādi, ka medicīnas studentiem Latvijā ir sliktāki miega paradumi nekā medicīnas studentiem Norvēģijā. No otras puses, miega kvalitāte netika pētīta ar standartizētākiem rīkiem, piemēram, Pitsburgas miega kvalitātes indeksu (PSQI), vai objektīviem izmeklēšanas rīkiem, piemēram, pirkstu raustīšanās mērījumiem. Rezumējot, ir nepieciešams turpināt pētīt medicīnas studentu piesardzību attiecībā uz miega paradumiem un higiēnu.

Introduction: Sleep stands for one third of human life and has a big effect on health and cognitive behavior. Increasing numbers of medical students are struggling with difficulties without thinking about sleeping habits. Attention to the influence optimal sleep has on quality of life is developing, but not given enough attention in medical school. Medical students’ quality and quantity of sleep is speculated to have been impact by different localization and study programs.

Aim: This study is done to develop quantity and qualitative data and analysis of sleeping habits of medical students. Moreover, to analyze contrasts between Latvia and Norway.

Methods: A retrospective cohort study using adapted Stanford Health Care sleep questionnaire. The sample size was 266 students, including 154 medical students in Norway, and 112 medical students in Latvia. The statistical data was analyzed in Microsoft Excel version 2102 and IBM SPSS Statistics 27.

Results: The two countries have many parallels. Medical students in Latvia would sleep later in weekday (p=0,025) and wake up later in weekdays (p<0,001) and weekend (p=0,001). They reported to have more irregular sleep (p=0,016) and awaken early in morning, but not able to return to sleep (p=0,003). These students preferred to sleep alone (p=0,004), use computer before sleep (p=0,004) and read in bed (p=0,003). As well, they were more likely to use the bedroom to work or study (p<0,001), also to work and study in bed (p<0,001). Students in Latvia complained more about having thoughts racing through the mind when trying to fall asleep (p=0,003) and difficulties returning to sleep when first awakened (p=0,003). Their lifestyle includes using more cigarettes (p<0,001) and frequently travel across two time zones (p<0,001). They had higher tendency to act on dreams while asleep (p=0,004). However, medical students in Norway were more likely to have respiratory tract diseases (p=0,017).

Conclusions: The sample size of the cohorts are too small to be trustworthy. However, it gives an indication that medical students in Latvia have worse sleeping habits than medical students in Norway. On the other side, quality of sleep was not investigated by more standardized tools like the Pittsburgh Sleep Quality Index (PSQI), or objectively investigation tools such as finger twitch measurements. To sum up, cautiousness about sleep habits and hygiene in medical students need further study.