Dzīves kvalitātes salīdzinājums pacientiem ar šizofrēniju un depresiju VSIA RPNC ambulatorajā nodaļā

Abstract

Mērķis: Pētījuma mērķis ir salīdzināt dzīves kvalitāti ambulatorajiem pacientiem vecumā no 18 līdz 65 gadiem ar šizofrēniju(F20 SSK-10) un depresiju(F32, F33 SSK-10) un noteikt, vai to nodarbinātība ietekmē pacientu dzīves kvalitāti. Metodes: Šis šķērsgriezuma pētījums norisinājās no 2020.gada augusta līdz 2020.gada decembrim. Pacientus ar depresiju un šizofrēniju atlasīja Rīgas Psihiatrijas un Narkoloģijas centra ambulatorās nodaļas psihiatri, izvērtējot to atbilstību pētījumam. Vēlāk pacienti tika intervēti un izpildīja anketas – Dzīves kvalitātes izvērtēšanas instruments SF-36(RAND-36), sociāldemogrāfisko datu un klīnisko parametru anketu. Izslēgšanas kritēriji abās grupās bija akūti, izteikti simptomi – pacientiem ar šizofrēniju četri punkti jebkurā APA-DSM-V anketas domēnā un pacientiem ar depresiju >20 punktiem PHQ-9 anketā. Statistiskā analīze (Šapiro-Vilksa, Manna-Vitnija U un Fišera testi) tika veikti izmantojot IBM SPSS programmu. Rezultāti: Balstoties uz iekļaušanas un izslēgšanas kritērijiem, 70 pacienti(35 ar depresiju un 35 ar šizofrēniju) tika iekļauti pētījumā. Pacienti ar šizofrēniju atzīmēja zemāku dzīves kvalitāti visos domēnos, salīdzinot ar depresijas pacientiem (p<0,001). Pacienti ar depresiju, kuri nav nodarbināti atzīmēja zemāku dzīves kvalitāti, īpaši domēnā ’’vispārēja veselība’’ , salīdzinot ar pacientiem ar depresiju visās grupās(p<0,05). Netika konstatēta statistiski nozīmīga atšķirība starp nodarbinātību un dzīves kvalitāti pacientiem ar šizofrēniju(p=0,18). Tika konstatēts, ka nodarbināti un precējušies bija vairāk pacientu ar depresiju nekā ar šizofrēniju(p<0,001), kas varētu ietekmēt augstāku dzīves kvalitāti depresijas pacientiem. Netika atrasta korelācija starp slimības ilgumu un dzīves kvalitāti. Secinājumi: Rezultāti parāda , ka ģimenes stāvoklis un nodarbinātība varētu norādīt uz zemāku dzīves kvalitāti šizofrēnijas pacientiem, salīdzinot ar pacientiem ar depresiju. Pētījums būtu jāturpina, iekļaujot lielāku pētāmo grupu un jāizpēta citi faktori, kas varētu pazemināt dzīves kvalitāti.

Objectives: The aim of this study was to compare quality of life (QoL) in outpatients aged from 18 - 65 with schizophrenia (F20, ICD-10) and depression (F32, F33, ICD-10) and to determine whether employment status has an impact on patient’s QoL. Methods: A cross-sectional survey was conducted during August, 2020 until December, 2020. Patients with schizophrenia and depression were selected by certified psychiatrists in Riga’s Psychiatry and Narcology Centre’s outpatient department. Outpatients were later interviewed and completed 36-Item Short Form Survey (RAND-36), Sociodemographic variables questionnaire, and structured interview after routine psychiatric control. Exclusion criteria in both groups were severe symptoms for patients with schizophrenia it was 4 points in any APA DSM – V questionnaire domains, while in outpatients with depression >20 points on PHQ -9. Statistical analysis (Shapiro – Wilk’s, Mann - Whitney U, the Fisher tests) was performed using IBM SPSS. Results: Based on the inclusion and exclusion criteria, 70 patients (35 with depression and 35 with schizophrenia) were enrolled in the study. Patients with schizophrenia reported lower QoL in all sections compared to patients with depression (p< 0.001). Patients with depression who are unemployed reported lower QoL, especially in the section “general health” compared to patients with depression in all groups (p < 0.05). There were no statistically significant correlations amidst employment status and QoL in patients with schizophrenia (p=0.18). It was found that patients with depression are employed and married more often than patients with schizophrenia (p<0.001), which may contribute to higher QoL. No correlation between duration of disease and QoL was found. Conclusions: Results show that marital and employment status in patients with schizophrenia may contribute to lower QoL than in those with depression. The study should be investigated further to include a larger study group and explore other factors causing lower QoL.