Pacientu viedoklis un zināšanas par melanomas attīstības risku un dermatoskopijas iespējām ģimenes ārsta praksē

Abstract

Ievads. Melanoma ir ļaundabīgs audzējs, kas galvenokārt skar ādu. Ādas melanoma ir viens no ādas audzējiem, to raksturo strauja attīstība, augsts metastazēšanas potenciāls un augsta mirstība. Pēdējo dekāžu laikā melanomas incidence ir pieaugusi visā pasaulē un arī Latvijā. Tomēr valstīs, kur ir izveidotas plašas sabiedrības informēšanas kampaņas un oportūnistisks skrīnings, melanomas incidences rādītāji stabilizējās vai pat mazinās. Nozīmīgākais prognostiskais faktors ir Breslow biezums jeb melanomas ieaugšanas dziļums. Plānām melanomām (≤ 1,0 mm pēc Breslow) ir laba prognoze, kas norāda uz agrīnas diagnostikas nozīmīgumu. Melanomas klīniskā diagnoze balstās uz ādas vizuālo apskati “by naked eye” un dermatoskopiju. Valstīts ar augstu melanomas incidenci ģimenes ārsti veic ādas apskati un dermatoskopiju, kas uzlabo melanomas agrīnu diagnostiku. Melanomas attīstības riska novērtēšanas modeļi (piem., Williams score) palīdz identificēt augsta riska grupas un var tikt pielietoti primārajā aprūpē.

Mērķis. Noskaidrot pacientu zināšanas par melanomas riska faktoriem, primārās profilakses pasākumiem un viedokli par ādas veidojumu diagnostiku primārajā aprūpē, kā arī salīdzināt melanomas riska pašnovērtējumu ar aprēķinātu risku pēc Williams score.

Materiāli un metodes. Šis ir kvantitatīvs šķērsgriezuma pētījums. Darbs tika veikts sešās ģimenes ārsu praksēs Rīgā un reģionos. Pētījuma ietvaros tika veikta pacientu anketēšana, lai izvērtētu pacientu viedokli un zināšanas par melanomas attīstības risku un dermatoskopijas iespējām primārajā aprūpē. Pētījuma tika iekļauti 92 pacienti vecumā no 20 līdz 94 gadiem.

Rezultāti. Lielākai dalībnieku daļai ir vismaz viens melanomas riska faktors- I vai II ādas fototips, saules apdegumi anamnēzē un atipisko dzimumzīmju esamība. Dalībnieki ar augstāku izglītību ir statistiski ticami labāk informēti par melanomas riska faktoriem. Savukārt sievietes statistiski ticami biežāk veic primārās profilakses pasākumus. Dalībnieku melanomas attīstības riska pāšnovērtējums statistiski ticami no Williams score neatšķirās (p=0,185). Taču pēc Williams score 18 dalībniekiem ir augsts melanomas risks salīdzinot ar četriem dalībniekiem, kas savu risku novērtēja kā augstu.

Secinājumi. Neskatoties uz apmierinošu zināšanu līmeni par melanomas riska faktoriem, dalībnieki nav pietiekami informēti par primārās profilakses nozīmīgumu. Williams score var tikt pielietots kā palīgrīks augsta riska indivīdu identificēšanai primārajā aprūpē. Nākotnē būtu nepieciešams paplašināt pētamās populācijas izlasi. Tas ļautu objektīvi izvērtēt statistisko atšķirību starp dalībnieku pašnovērtēto risku un Williams score.

Introduction. Melanoma is a malignant tumor that mainly affects skin. Cutaneous melanoma represents one of the skin tumors and is characterized by rapid development, high metastatic potential and high mortality rates. In recent decades, incidence of melanoma has been increasing worldwide and also in Latvia. However in countries with extensive public awareness campaigns and opportunistic screening, incidence of melanoma is stabilizing or even decreasing. The most important prognostic factor is Breslow thickness or depth of melanoma invasion. Thin melanomas (≤ 1,0 mm) have an overall good prognosis, indicating the importance of early diagnosis. Clinical diagnosis of melanoma is based on visual examination "by naked eye" and dermatoscopy. In countries with high incidence of melanoma GPs perform skin examination and dermatoscopy, which increases rates of early diagnosis. Melanoma risk assessment models (e.g. Williams score) are useful tools that can be used in primary care to identify high-risk patients.

Aim. To find out patients' knowledge about melanoma risk factors, primary prevention measures and opinion on skin examination in primary care settings, as well as to compare melanoma risk self-assessment with the calculated risk according to the Williams score.

Materials and methods. This is a quantitative cross-sectional study. This study was conducted in six GP practices in Riga and regions. Participants have completed a questionnaire in order to evaluate patients' opinion and knowledge about the risks of developing melanoma and skin examination in primary care. This study includes 92 patients aged 20 to 94 years.

Results. The majority of participants have at least one melanoma risk factor - skin phototype I or II, a history of sunburn and the presence of atypical nevi. Participants with higher education level are statistically significantly better informed about melanoma risk factors. Women are statistically significantly more likely to take primary prevention measures. The participants' risk self-assessment of melanoma did not differ statistically significantly from the Williams score (p=0,185). However, according to the Williams score, 18 participants have a high risk of melanoma compared to four participants who rated personal risk as high.

Conclusions. Despite a satisfactory level of knowledge about melanoma risk factors, participants are not sufficiently informed about the importance of primary prevention. Williams score can be used as a helpful tool for identification of high-risk individuals in primary care. Greater study sample is needed to perform an objective assessment of the statistical difference between the participants' self-assessed risk and the value of the student.