Polifarmācijas pacients ar kognitīviem traucējumiem, to ietekme uz pacienta līdzestību

Abstract

Populācijas novecošana ir aktuāla tendence visā modernā pasaulē. Vecums ir tiešs nemodificējamais riska faktors kognitīviem traucējumiem. Pieaugot vecumam ne tikai paaugstinās risks kognitīvo traucējumu attīstībai, bet arī pieaug to cilvēku skaits, kas slimo ar hroniskām slimībām un kam nepieciešama regulāra terapija. Gan hronisko slimību skaits, kam nepieciešama terapija gan arī to ārstēšanai nepieciešamo medikamentu skaitam palielinoties, ārsti nereti saskaras ar problēmu, ka samazinās pacientu līdzestība. Pastiprināti tas tiek ietekmēts, ja pacientam ir attīstījušies kognitīvi traucējumi. Maz pētījumu ietver pacientus ar kognitīviem traucējumiem, ja pacients ir multimorbīds un lieto vairāk kā 5 medikamentus. Tāpēc šajā pētījumā tiek apskatīts pacients, kam ir kognitīvie traucējumi, un tiek pētīta to ietekme uz pacienta ārstēšanas procesu, pacienta līdzestību, un ietekmi uz pacienta dzīves kvalitāti. Klīniskajā gadījumā ir apskatīts multimorbīds polifarmācijas pacients, kam ir parādījušies kognitīvo funkciju traucējumi. Pats pacients vairāk sūdzas par atmiņas traucējumiem, grūtībām izteikties, rast pareizos vārdus. Tika izmantotas kognitīvo funkciju skalas (MMSE un Mini-Cog) pacienta izvērtēšanai. Abās skalās tika konstatēti būtiski kognitīvo funkciju traucējumi. Tika veikta intervija līdzestības izvērtēšana, kas tiek atzīta par labu, tomēr ar iezīmēm uz problēmām nākotnē. Pacientam tiek izvirzīta iespējama vaskulāra demence, kā pamatdiagnoze kognitīvo traucējumu attīstībai. Izskatot variantus tās ārstēšanai, un mijiedarbību ar jau esošo terapiju, par labāko tiek atzīti nemedikamentozās terapija principi. Secinājumi: 1.Kognitīvo funkciju samazinājums ir fizioloģisks novecošanās procesam, dažādu faktoru, piemēram citu slimību iespaidā, traucējumi var kļūt patoloģiski un sasniegt demences attīstību. 2.Galvenie līdzestību ietekmējošie faktori saistīti ar kognitīvo funkciju pasliktināšanos, vairāku hronisku slimību esamību (multimorbiditāti) un vairāku medikamentu patstāvīgu lietošanu (polifarmāciju) kā arī ārsta pacienta attiecībām. 3.Pacientam veicot kognitīvo funkciju diagnostiskos testus abos testos tika diagnostiski pierādīti kognitīvi traucējumi, kā MMSE iegūstot 21/30 un Mini-Cog testā iegūstot 2/5, iegūtie rezultāti norāda par patoloģiskiem kognitīvo funkciju traucējumiem. 4.Pacienta līdzestība pētījuma brīdī tiek atzīta par labu adekvātai terapijas kontrolei. 5.Pacientam ir vairākas iezīmes - atmiņas traucējumi, izpratne par savām slimībām, izpratnes trūkums par medikamentu lietošanu – kas norāda par turpmāku līdzestības trūkuma attīstību, pamatojoties uz teorijā aprakstīto. 6.Kognitīvo traucējumu ārstēšana ir ļoti ierobežota un ar diskutējamiem terapijas rezultātiem. Multimorbīdiem polifarmācijas pacientiem medikamentoza terapija ir vēl apgrūtinošāka medikamentu blakņu un mijiedarbības dēļ. 7.Paientam par vēlamo terapiju kognitīvo traucējumu aspektā tika atzīta nemedikamentozā terapija, ieteicamo medikamentu blakņu un mijiedarbības dēļ.

Population aging is a growing trend throughout the modern world. Age has been shown to be a direct non-modifiable risk factor for cognitive impairment. As age increases, not only does the risk of developing cognitive impairment increase, but so does the number of people with chronic diseases who need regular treatment. With both the number of chronic diseases requiring treatment and the increase in the number of medicines needed, doctors often face the problem of reducing patient compliance. It is more affected if the patient has developed cognitive impairment. Few studies involve patients with cognitive impairment when the patient is multimorbide and is taking more than 5 medicines. Therefore, this study looks at a patient with cognitive disorder and examines their impact on the patient's treatment process, patient compliance, and impact on the patient's quality of life. In clinical case is viewed multimorbide poly-pharmacy patient who has appeared in cognitive function disorder. The patient himself complains more about memory problems, difficulties in expressing himself, finding the right words. Cognitive function scales (MMSE and Mini-Cog) were used to assess the patient. In both scales, the patient was found to have significant cognitive impairment. An interview was conducted to assess the patient’s compliance, which is considered good, but with features for future problems. The patient is put forward vascular dementia development as main diagnosis for the development of cognitive disorders. When considering the options for its treatment and the interaction with the existing therapy, the principles of non-medical therapy are recognized as the best. Conclusions: 1.Decreased cognitive function is a physiological process of aging, however, due to various factors, such as other diseases, disorders can become abnormal and lead to the development of dementia. 2.The main factors influencing compliance are related to the deterioration of cognitive functions, the presence of several chronic diseases (multimorbidity) and the independent use of several drugs (polypharmacy), as well as the doctor-patient relationship. 3.In the patient's diagnostic tests for cognitive function, cognitive impairment was diagnosed in both tests, with MMSE 21/30 and Mini-Cog 2/5 indicating abnormal cognitive disorder. 4.Patient compliance at the time of the study is in favor of adequate treatment control. 5.The patient has several characteristics - memory impairment, understanding of their illnesses, lack of understanding of medication use - which indicate a further development of inequality based on the theory described. 6.Treatment of cognitive impairment is very limited and with debatable treatment outcomes. For multimorbid polypharmacy patients, drug therapy is even more difficult due to drug side effects and interactions. 7.Non-drug therapy was identified as the patient's preferred treatment for cognitive disorder due to adverse drug reactions and interactions.