Akūta apendicīta ārstēšana bērniem

Abstract

Akūts apendicīts (AA) ir visbiežāk sastopamais neatliekamais stāvoklis bērnu ķirurģijā, ko biežāk ārstē ķirurģiski nekā konservatīvi. Līdz šim AA konservatīva terapija ir vairāk pētīta pieaugušo populācijā nekā bērnu populācijā.

Šī pētījuma mērķis ir izveidot literatūras apskatu par pētījumiem, kas publicēti no 2015. līdz 2020.g jūnija par komplicēta un nekomplicēta AA ārstēšanu bērniem, jo tāds šobrīd Latvijā nav izveidots. Pētījums veidots ar mērķi salīdzināt ķirurģiskas un konservatīvas terapijas priekšrocības un trūkumus, un apkopot rezultātus, kā arī izvirzīt jautājumus, kurus vēlams izpētīt nākotnē.

Metodes: Tika veikta sistemātiska meklēšana ScienceDirect un Elsevier datubāzēs 2020.g jūnijā. Tika iekļauti 13 pētījumi par komplicēta, un 11 pētījumi par nekomplicēta AA ārstēšanu bērniem. Datu apstrādi autore veica, izmantojot Preferred Reporting Items for Systematic Reviews and Meta-analyses (PRISMA) vadlīnijas. Pētījumu kvalitāte tika novērtēta, izmantojot Oksfordas pētījumu pierādījumu līmeņus.

Rezultāti: Pētījumā tika iekļauti 11 pētījumi par nekomplicēta AA ārstēšanu bērniem. Nekomplicēta AA gadījumā pacientus iespējams ārstēt ķirurģiski vai konservatīvi (ar antibakteriālo terapiju). Konservatīvas terapijas efektivitāte esot no 58-98%, bet ķirurģiskas- 90-100%. Pētījumā tika iekļauti arī 13 pētījumi par komplicēta AA ārstēšanu bērniem. Komplicēts apendicīts ar nestrutainu infiltrātu tiek ārstēts konservatīvi, bet abscesam tiek veikta drenāža. Šajos pētījumos konservatīvas terapijas efektivitāte ziņota 60–90%, tomēr pētījumi ar tik optimistiskiem rezultātiem ir stipri apšaubāmi, jo vairums ir retrospektīvi ar nozīmīgu pacientu atlases neobjektivitāti.

Secinājumi: Pacienti, kuri tiek ārstēti ķirurģiski, slimnīcā pavada īsāku laiku un tiek retāk atkārtoti stacionēti nekā tie, kuri tiek ārstēti konservatīvi. Ārstēšanas izmaksas ir zemākas, ja pacients ar nekomplicētu apendicītu ārstēts konservatīvi, bet pacientiem ar komplicētu apendicītu tās ir mazākas, ja veikta neatliekama apendektomija. Ja pacientam ir periapendikulārs abscess, tā sākotnēja drenāža uzlabo prognozi. Nepieciešama dziļāka ārstēšanas priekšrocību un trūkumu izpēte, vēlams salīdzinošos pētījumos, jo līdzšinējos pētījumos ir lielas atšķirības pētījumu dizainā, pacientu atlasē un rezultātu interpretācijā.

Acute appendicitis (AA) is the most common medical urgency in paediatric surgery, which is usually treated by surgery, not conservatively. Antimicrobial therapy is investigated more in adults than in children.

The aim of this study was to make a literature review of available evidence from years 2015 to June 2020 about treatment of complicated and uncomplicated acute appendicitis in children, because such review hasn’t been made in Latvia. The review has been made in order to compare conservative and surgical treatment as well as define questions which should be answered in the future.

Systematic searches of databases ScienceDirect and Elsevier were performed during June 2020. 13 articles that studied treatment of complicated and 11 about uncomplicated appendicitis in children were included. Data generation was performed independently by an author, using Preferred Reporting Items for Systematic Reviews and Meta-analyses (PRISMA) guidelines. Quality of articles included has been assessed using Oxford Centre for Evidence-Based Medicine levels of evidence.

Results: The study included 11 studies of uncomplicated AA in children. In the case of uncomplicated AA, patients can be treated surgically or conservatively (with antibacterial therapy). The effectiveness of conservative therapy varies from 58-98%, but surgical - 90-100%. 13 studies about the treatment of complicated AA in children were also included. Complicated appendicitis with an infiltrate is treated conservatively, while the abscess is drained percutaneously. In these studies, the effectiveness of conservative therapy was reported to be 60-90%. However, studies with such optimistic results are highly questionable, as most are retrospective with significant patient selection bias.

Conclusion: Patients who are treated with surgery spend less time in hospital and are less likely to be re-hospitalized than those who are treated conservatively. The cost of treatment is lower if the patient with uncomplicated appendicitis is treated conservatively, but in patients with complicated appendicitis it is lower if an emergency appendectomy is performed. If the patient has a periapendicular abscess, its initial drainage improves the prognosis. There is a need for more in-depth research about the advantages and disadvantages of treatment, preferably in comparative studies, as there are large differences in existing studies in study design, patient selection and interpretation of results.