Neitrofilo leikocītu un limfocītu attiecības prognostiskā nozīme kuņģa vēža pacientiem

Abstract

Kuņģa vēzis pasaulē ir viens no biežākajiem ļaundabīgajiem audzējiem, ierindojoties piektajā vietā pēc saslimstības un ceturtajā vietā pēc mirstības. Kaut arī kuņģa vēža sastopamība samazinās, tā joprojām ir augsta, palielinot vajadzību pēc ātriem un vienkāršiem prognostiskiem rādītājiem. Izdalot citokīnus un ekstracelulāros slazdus, neitrofīli arvien vairāk tiek atzīti par vienu no vissvarīgākajiem vēža attīstības un progresēšanas elementiem neatkarīgi no stadijas. Svarīga nozīme ir arī mieloīdās izcelsmes supresorām šūnām, kurām ir pierādīta loma imūnsupresijā, audzēja angioģenēzē, zāļu rezistencē un audzēja metastāžu veicināšanā. Jaunākās zinātniskās publikācijas arī apstiprina saikni starp sistēmisko iekaisuma reakciju un kuņģa vēža slimnieku izdzīvošanu. Šī saistība atspoguļojas neitrofilo leikocītu attiecībā pret limfocītiem (NLR), ko aprēķina, absolūto neitrofilu skaitu dalot ar absolūto perifēro asiņu limfocītu skaitu. Šī pētījuma mērķis bija izpētīt, vai NLR var izmantot kā prognostisko faktoru riska stratifikācijai ķirurģiski ārstētiem kuņģa vēža pacientiem, recidīva gadījumā un pacientiem, kuriem tiek veikta ķīmijterapija, kā arī NLR lietderību, prognozējot viņu izdzīvošanu. Pētījuma ietvaros PubMed un Scopus tika meklēta atbilstoša zinātniskā literatūra no 2015. gada, izmantojot atslēgvārdus "kuņģa vēzis", "neitrofilu un limfocītu attiecība", "NLR", "NLR + kuņģa vēzis". Tajā pašā laikā tika pārskatītas atsauces rakstos. Izvērtējot atrastos avotus, secināms, ka NLR ir viegli pieejams, noderīgs un jēgpilns marķieris slimības aktivitātes noteikšanai un kontrolei, kas var virzīt turpmāku izpēti, novērtēt ārstēšanas efektivitāti vai savlaicīgi pievērsties slimības riska faktoriem. NLR vērtība, novērtējot kuņģa vēža pacientus, ir balstīta uz tās prognostisko nozīmi, t.i., saistību ar kopējo dzīvildzi, dzīvildzi bez slimības un / vai bez slimības progresēšanas. Augsta NLR saistīta ar ievērojami sliktāku kopējo dzīvildzi pēc viena un pieciem gadiem un īsāku izdzīvošanu bez recidīva. Arī daudzparametru analīzē NLR parāda neatkarīgu saistību ar kopējo dzīvildzi un izdzīvošanu bez recidīviem. Lai gan pētījumos bija atšķirības, NLR prognostiskā vērtība tika saglabāta neatkarīgi no valsts (Āzijas un Rietumu kohortas), pētījuma kvalitātes, vēža stadijas vai ķīmijterapijas izmantošanas. Tomēr tās praktisko izmantošanu ierobežo dažādās NLR robežvērtības un NLR saikne ar citām slimībām, tai skaitā kardiovaskulārām. Balstoties uz zināšanām par NLR, tiek izstrādāta arī specifiska ārstēšanas taktika - G-CSF bloķēšana ar specifiskām antivielām vai IL-17 nomākšana (abi - peļu modeļos), CXCR2 un CXCR4 inhibīcija (lai novērstu neitrofilo leikocītu migrāciju no kaulu smadzenēm un novērstu neitrofilu iekļūšanu audzējā), tirozīna kināzes c-MET inhibēšana, neitrofilu skaita samazināšana ar TRAIL-R2 agonistu antivielām, kā arī inhibējot neitrofilu spēju nomākt T-limfocītu aktivitāti.

Gastric cancer is one of the most common malignancies in the world, ranking fifth in morbidity and fourth in mortality. Although the incidence of gastric cancer is declining, it remains high, increasing the need for rapid and simple prognostic indicators. Because of cytokine release and extracellular traps, neutrophils are recognized as one of the most important elements in the development and progression of cancer, regardless of its stage. An equally important element are myeloid suppressor cells, which have shown to play a role in immunosuppression, tumor angiogenesis, drug resistance and promotion of metastasis. Recent scientific publications have confirmed the link between systemic inflammatory response and survival of gastric cancer patients. This relationship is reflected within the ratio of neutrophils to lymphocytes (NLR), calculated by dividing absolute neutrophil count by absolute peripheral blood lymphocyte count. The aim of this study was to investigate whether NLR can be used as a prognostic factor for risk stratification in surgically treated gastric cancer patients in cases of recurrence, patients recieving chemotherapy, and the usefulness of NLR in predicting overall survival. To achieve the aim, scientific literature from the last decade, within Scopus and PubMed sites was studied, using the keywords "gastric cancer", "neutrophil-lymphocyte ratio", "NLR", "NLR + gastric cancer". At the same time, references from the articles were revised. Evaluating the literature, it can be concluded that NLR is an easily accessible, useful and meaningful marker for detection and control of disease activity, which can guide further research, assess the effectiveness of treatment or address risk factors in a timely manner. NLR value in the assessment of gastric cancer patients is based on its prognostic significance - association with overall survival, disease-free survival, with / or without disease progression. High NLR is associated with significantly worse overall survival after one and five years and shorter periods without recurrence. In multivariate analysis, NLR shows an independent relationship to overall survival and disease-free survival. Although there were differences in studies, the prognostic value of NLR was maintained regardless of country (Asian and Western cohorts), study quality, stage of cancer or use of chemotherapy. However, its practical use is limited by different NLR thresholds and the association of NLR with other diseases, including cardiovascular. Specific treatment tactics are also being developed based on knowledge of NLR, such as blocking G-CSF with antibodies or inhibiting IL-17 (both in mouse models), inhibiting CXCR2 and CXCR4 (to prevent neutrophil migration from the bone marrow and neutrophils from entering the tumor), inhibition of tyrosine kinase c-MET, reduction of neutrophil count by TRAIL-R2 agonist antibodies, and inhibition of the ability of neutrophils to supress T-lymphocyte activity.