Title: Ēšanas traucējumu sastopamības biežums un saistība ar psihoemocionālajiem faktoriem (perfekcionismu, zemu pašvērtējumu) Rīgas skolu 8.-12.klašu audzēkņu vidū
Other Titles: Frequency of eating disorders and their relation to psychoemotional factors (low self-esteem and perfectionism) among 8th-12th grade students of Riga schools
Authors: Lelde Logina
Agnese Krūze
Medicīnas fakultāte
Faculty of Medicine
Keywords: ēšanas traucējumi;pusaudži;perfekcionisms;zems pašvērtējums;eating disorders;adolescents;perfectionism;low self-esteem
Issue Date: 2021
Publisher: Rīgas Stradiņa universitāte
Rīga Stradiņš University
Abstract: Ēšanas traucējumi ir aktuāla problēma sabiedrībā. To attīstības sākums vērojams jau vidējā un vēlīnā pusaudžu vecumā. Pieaugušo populācijā ir pieejami pētījumi par saistību starp ēšanas traucējumiem un psihoemocionālajiem faktoriem, piem., perfekcionismu un zemu pašvērtējumu. Tomēr ir maz pētījumu par pusaudžu ēšanas traucējumu saistību ar psihoemocionālajiem faktoriem. Arī Latvijā trūkst pētījumu par šo tēmu. Pētījuma mērķis bija noteikt pastāvošās sakarības starp ēšanas traucējumiem un psihoemocionālajiem faktoriem (perfekcionismu un zemu pašvērtējumu) pusaudžu populācijā. Pētījuma populācija bija Rīgas skolu audzēkņi vecumā no 14 līdz 19 gadiem. Anketa tika aizsūtīta Rīgas skolām ar lūgumu izplatīt anketu pusaudžu vidū, lai viņi brīvprātīgi, elektroniskā formā aizpildītu anketu. Tika saņemtas 188 atbildes no 14 līdz 19 gadus jauniem pusaudžiem, no kuriem bija 154 sievietes un 34 vīrieši. Aptaujas anketa sastāvēja no demogrāfiskajiem datiem, Ēšanas traucējumu noteikšanas aptaujas (Eating Disorder Examination Questionnaire EDE-Q 6.0), Rozenberga pašvērtējuma skalas (Rosenberg Self-Esteem Scale) un Perfekcionisma aptaujas (Almost Perfect Scale – Revised). Galvenās izmantotās statistiskās analīzes metodes bija ANOVA, Kruskāla-Vallisa tests, Vilkoksona tests un ģeneralizētais additīvais modelis. Pētījuma rezultāti. Starp EDE-Q globālo rādītāju un pašvērtējumu pastāv statistiski nozīmīga negatīva korelācija (-0.57), kas liecina, ka personām ar zemāku pašvērtējumu ir augstāki ēšanas traucējumu rādītāji EDE-Q aptaujā. Starp EDE-Q globālo un apakšskalu rādītāju un perfekcionisma “Pretrunām” pastāv pozitīva korelācija (0.54-0.58). Tā kā perfekcionisma “Pretrunas” liecina par maladaptīvo perfekcionismu, respondentiem ar šo perfekcionisma tipu ir augstāki EDE-Q rādītāji, kas var liecināt par ēšanas traucējumiem vai risku to attīstībai. Nozīmīgas atšķirības pastāv starp adaptīvo un maladaptīvo perfekcionismu (p = 0.00001) un maladaptīvo perfekcionismu un ne-perfekcionismu (p = 0.000375). kā arī adaptīvajam perfekcionismam ir izteiktāka negatīvā ietekme uz EDE-Q globālajiem rādītājiem, nekā ne-perfekcionismam (p = 0.071). Tika novērota sakarība, ka respondentiem ar zemāku pašapziņu, ir augstāki EDE-Q globālie rādītāji. Sakarība starp abām pazīmēm ir cieša (p = 1.8512e-18). Secinājumi. Pastāv nozīmīga sakarība starp ēšanas traucējumu rādītājiem EDE-Q aptaujā un perfekcionismu un zemu pašvērtējumu.
Eating disorder are an important problem in society. Development of those disorders began in the middle and late adolescence. Few research papers review the link between the eating disorder and the psychological factors in the adolescents population. And there are no studies that investigate the problem for the Latvian population. Aim. This study aims to measure the causation between eating disorder among Latvian adolescents and their perfectionism, self-esteem, Materials and methods. We asked multiple schools to give adolescents to fill a questionnaire electronically, voluntarily. We received 188 valid responses from the respondents in age 14 to 19, from whom 154 were females and 34 males. The questionnaire consists of demographic data, Eating Disorder Examination Questionnaire EDE-Q 6.0, Rosenberg Self-Esteem Scale and Almost Perfect Scale – Revised. The main statistical methods we used were ANOVA, Kruskal-Wallis test, Wilcoxon test and generalized additive model. Results. There is a statistically significant negative correlation (-0.57) between the EDE-Q global and self-esteem, which shows the link between lower self-esteem and higher EDE-Q results. Between EDE-Q global and subscales and the perfectionism discrapency there are positive correlation (0.54-0.58). Because perfectionism discrapency suggest maladaptive perfectionism, respondents with this type of perfectionism get higher EDE-Q results, that can indicate eating disorder or risk for their development. There are significant differences between adaptive and maladaptive perfectionism (p = 0.00001) and maladaptive perfectionism and no perfectionism (p = 0.000373). Also adaptive perfectionism has more negative effect on EDE-Q results global score than no perfectionism (p = 0.071). There was a correlation between lower self-esteem and higher EDE-Q results (p = 1.8512e-18). Conclusions. There is a significant association between eating disorder (EDE-Q) scores and perfectionism and low self-esteem.
Description: Medicīna
Medicine
Veselības aprūpe
Health Care
Appears in Collections:Studējošo pētnieciskie darbi

Files in This Item:
File Description SizeFormat 
Medicinas_fakultate_MF_2021_Agnese_Kruze_023426.pdfStudējošā pētnieciskais darbs605.59 kBAdobe PDFView/Open    Request a copyopen_acces_locked
PIELIKUMI.pdfNoslēguma darba pielikums926.61 kBAdobe PDFView/Open    Request a copyopen_acces_locked


Items in DSpace are protected by copyright, with all rights reserved, unless otherwise indicated.