Izmainīta maksts mikroflora: riska faktori un klātienes diagnostikas metodes grūtniecēm, kā arī alternatīvas ārstēšanas efektivitāte, nelietojot antibakteriālus līdzekļus, grūtniecēm un pārējām sievietēm. Promocijas darba kopsavilkums

Abstract

Normāla maksts mikroflora is svarīgs sievietes veselības faktors, kuru nodrošina pienskābo baktēriju pārsvars. Izmainīta maksts mikroflora var būt par iemeslu spontāniem abortiem, priekšlaicīgām dzemdībām un jaundzimušo infekcijām. Daudzi pētnieki ir mēģinājuši samazināt šo faktoru izraisītos sarežģījumus, identificējot un ārstējot vispārējā populācijā tās grūtnieces, kurām varētu būt paaugstināts, ar infekcijām saistīts, priekšlaicīgu dzemdību risks, taču iegūtie rezultāti nebija efektīvi. Arvien vairāk ir pierādījumi, ka, uzsākot adekvātu antibakteriālo terapiju agrīnā grūtniecības laikā, tiek novērsta vismaz daļa no infekciju izraisītiem sarežģījumiem. Lai gan antibakteriālie līdzekļi nodrošina izārstēšanos no infekcijām, to lietošana rada uroģenitālo mikrobu rezistenci, var izraisīt blaknes un izjaukt maksts normālo ekosistēmu. Daudzas grūtnieces, baidoties no nelabvēlīga iespaida uz bērnu, nevēlas lietot antibiotikas. Ideāli grūtniecības laikā būtu izmantot tādu maksts mikrofloru uzlabojošu terapiju, kas saudzē aizsargājošo maksts vidi un neizraisa vispārējas blakus parādības. Šī pētījuma mērķis ir izpētīt alternatīvas, “ne-antibakteriālas” terapijas – vaginālā vitamīna C, ietekmi uz izmainītu maksts vidi grūtniecēm un sievietēm, kas nav grūtnieces, kā arī izanalizēt riska grupas un izvērtēt klātienes diagnostikas testu pielietojamību dažādu maksts mikrofloras izmaiņu diagnostikā grūtniecēm pirmajā trimestrī. Pētījumā ir iekļautas 150 grūtnieces ar palielinātu un 300 ar normālu maksts pH, kā arī 55 sievietes ar izmainītu maksts mikrofloru, kas nav grūtnieces. Šajā pētījumā ir izanalizēti dažādi sociāli, demogrāfiski, reproduktīvie, seksuālās uzvedības izmainītas maksts mikrofloras riska faktori grūtniecēm pirmajā trimestrī, kā arī korelācijas starp maksts pH, natīvo mikroskopiju un uzsējumu rezultātiem. Tika arī izpētīta vaginālā vitamīna C ietekme uz maksts vidi, nozīmējot to agrīnā grūtniecības laikā ārstēšanas, kā arī uzturošā režīmā. Galvenie izmainītas maksts vides riska faktori grūtniecēm pirmajā trimestrī ir zems izglītības līmenis, smēķēšana un izmainīta maksts mikroflora pirms grūtniecības. Palielināts maksts pH ir saistīts ar izmainītu maksts mikrofloru – gan aerobisko, gan anaerobisko, kā arī ar Mycoplasma hominis, Escherichia coli savairošanos makstī. Vaginālais vitamīns C ārstnieciskā, kā arī uzturošā režīmā uzlabo maksts vidi grūtniecēm, taču nav efektīvs sievietēm, kas nav grūtnieces. Pētījums ir veikts ar Eiropas Sociālā fonda programmas “Atbalsts doktorantūras un pēcdoktorantūras pētījumiem medicīnas zinātnēs” atbalstu.