Covid-19 veselības uzvedības saistība ar tās darbības mehānismiem un iespējas veselības komunikācijas pilnveidošanai

Abstract

Darba mērķis bija izpētīt un aprakstīt kopsakarības starp dažādu sabiedrības grupu Covid 19 veselības uzvedību, kā arī gatavību šādu uzvedību īstenot arī turpmāk un psiholoģiskajiem faktoriem/darbības mehānismiem , kas nosaka veselības uzvedību , kā ari sniegt ieteikumus veselības komunikācijas pilnveidošanai, kas balstās uz efektīvu intervenču (jeb darbības mehānismu) atlasi, balstoties uz pētījījumos gūtajiem pierādījumiem. Maģistra darba hipotēzes Kā respondenti raksturo savu ar COVID-19 saistīto veselības uzvedību, to sekmējošos un kavējošos faktorus vai barjeras, COVID-19 apdraudējumu (jeb risku saslimt), uzvedības īstenošanai nepieciešamās zināšanas, prasmes, ar COVID-19 saistītās emocijas? (Kvalitatīvā pētījuma jautājums.) Kādas ir kopsakarības starp COVID VU un psiholoģiskajiem faktoriem/darbības mehānismiem respondentiem no dažādām sociāldemogrāfiskajām grupām? (Kvantitatīvā pētījuma jautājums.) Kādas uz pierādījumiem balstītas efektīvas komunikācijas metodes būtu iespējams pielietot COVID VU sekmēšanai? (Teorētiskās izpētes jautājums.) Kvantitatīvā un kvalitatīvā pētījuma rezultāti liecina, ka visnozīmīgākā ietekme uz veselības uzvedību, kas saistīta ar COVID-19, tai skaitā arī informācijas iegūšanu un patērēšanu, ir uztvertai uzņēmībai pret slimību un uztvertā slimības nopietnībai, ko apstiprina gan kvalitatīvā pētījuma intervijas, gan arī tas, ka respondenti ar sliktāku veselības stāvokļa pašvērtējumu, tāpat kā satrauktie veido respondentu apakšgrupu ar labākām zināšanām par COVID, lielāku uzticēšanos mediķiem un ekspertiem, kā arī ieteikumiem atbilstošāku uzvedību un lielāku gatavību ievērot ieteiktos COVID drošības pasākumus arī turpmāk. Tāpat pētījumā konstatēts, ka būtiska ietekme ir uzvedību veicinošajiem stimuliem. Šie ir HBM faktori, uz kuriem nepieciešams akcentēt uzmanību, izstrādājot komunikācijas plānus un veicot intervences COVID-19 ierobežošanai.

The aim of the study was to explore and describe the interrelationships between Covid 19 health behaviors of different groups in society, as well as the readiness to continue such behaviors and the psychological factors / mechanisms that determine health behaviors, and to make recommendations for improving health communication based on effective interventions. (or mechanisms of action) based on research evidence. Master's thesis hypotheses How do the respondents describe their COVID-19-related health behavior, the factors or barriers that promote and hinder it, the COVID-19 threat (or risk of becoming ill), the knowledge, skills, and COVID-19-related emotions required to implement the behavior? (Qualitative research question.) What are the correlations between COVID VU and psychological factors / mechanisms of action for respondents from different socio-demographic groups? (Question of quantitative research.) What evidence-based effective communication methods could be used to promote COVID VUs? (Theoretical research question.) The results of the quantitative and qualitative study suggest that the most significant effects on health behavior associated with COVID-19, including the acquisition and consumption of information, are perceived susceptibility to disease and perceived disease severity, as confirmed by both qualitative study interviews and that respondents with poorer self-esteem, as well as those worried, form a subset of respondents with better knowledge of COVID, greater trust in physicians and experts, more behavior in line with recommendations and greater willingness to follow recommended COVID safety measures. The study also found that behavioral stimuli have a significant effect. These are HBM factors that need to be addressed when developing communication plans and interventions to curb COVID-19.