Title: Dažādu augstas intensitātes intervālu treniņu salīdzinājums un to ietekme uz garo distanču skrējēju rezultātiem
Other Titles: Comparison of Different High Intensity Interval Trainings and Their Influence on the Results of Long Distance Runners
Authors: Voldemārs Arnis
Sofja Gavrilova
Liepājas filiāle
Liepāja branch
Keywords: AIIT;skriešana;garo distanču skrējēji;10km skrējiens;HIIT;running;long distance runners;10 km run
Issue Date: 2020
Publisher: Rīgas Stradiņa universitāte
Rīga Stradiņš University
Abstract: Kvalifikācijas darba tēma „Dažādu augstas intensitātes intervālu treniņu salīdzinājums, un to ietekme uz garo distanču skrējēju rezultātiem”. Darba mērķis ir salīdzināt divu dažādu augstas intensitātes intervālu treniņu programmu ietekmi uz garo distanču skrējēju rezultātiem. Kvalifikācijas darba hipotēze - mēneša augstas intensitātes intervālu treniņi, kuru programmā intervāli ir garāki, uzlabo garo distanču skrējēju rezultātus. Kvalifikācijas darbs sastāv no literatūras apskata un pētnieciskās daļas. Literatūras apskatā ir sniegts augstas intensitātes intervāla treniņu raksturojums, garo distanču skrējēju treniņu specifika un ir aprakstīts augstas intensitātes intervālu treniņu pielietojums garo distanču skrējējiem. Pētījuma daļā tika veikts praktiskais pētījums, kurā piedalījās desmit respondenti: sievietes un vīrieši vecumā no 18 līdz 40 gadiem, kas nodarbojas ar skriešanu. Kvalifikācijas darba ietvaros par pētījuma metodi tika izmantota aptauja, AIIT programmas, novērtēšanas protokols un datu statistiskā apstrāde. Ar aptaujas palīdzību tika atlasīti skrējēji, kas labprātīgi piekrita piedalīties pētījumā. Pirms treniņu programmas uzsākšanas dalībnieki veica netiešo 10km skriešanas testu, pēc tam trenējās četru nedēļu garumā un beigās atkārtoti tika veikts 10km skriešanas tests. Treniņi sastāvēja no divu dažādu AIIT. Pirmajai grupai AIIT sastāvēja no 60 sekunžu slodzes ar SF 85%-95% no maksimālās, tad seko 60 sekunžu slodze ar SF 65%-75% no maksimālās, intervālu atkārtojumu skaits. Otrajai grupai 180 sekunžu slodze ar SF 85%-95% no maksimālās, tad seko 180 sekunžu slodze ar SF 65%-75% no maksimālās, intervālu atkārtojumu skaits 3. Abām grupām arī tika iekļauta iesildīšanās un atsildīšanās, kuru laikā bija jānoskrien 1km ar sirds frekvenci 65%-75% no maksimālās. Tika secināts, ka pirmajai pētījuma grupai laika izmaiņas 2 minūtes 53 sekundes ± 112 sekundes jeb noskrietais laiks uzlabojās par 4,48% un otrajai pētījuma grupai 2 minūtes 9 sekundes ± 51 sekundes jeb noskrietais laiks uzlabojās par 3,89%. Pirmajai pētījuma grupai tempa rādītāju izmaiņas 0,16 ± 0,12 min/km un otrajai pētījuma grupai tempa rādītāju izmaiņas 0,13 ± 0,06 min/km. Pirmajai pētījuma grupai, kura trenējās pēc AIIT programmas ar iekļautiem īsākiem intervāliem, rezultāti labāki nekā otrajai pētījuma grupai, kurai programmā tika iekļauti AIIT ar garākiem intervāliem. Darbu var izmantot citi studenti, kā literatūras avotu un darbs var kalpot, kā pamats turpmākajiem pētījumiem.
The theme of qualification paper is "Comparison of different high intensity interval trainings and their influence on the results of long distance runners". The aim of the qualification paper is to compare the impact of two different high intensity interval training programs on the results of long distance runners. The hypothesis of the qualification paper is that monthly high intensity interval training, with longer intervals in the program, improves the performance of long distance runners. The qualification paper consists of a literature review and a research part. The literature review consists of a description of high intensity interval training and a description of the application of high intensity interval training to long distance runners. The research part involved ten women and men aged 18 to 40, who are runners. The survey, HIIT programs, evaluation protocol and statistical data processing were used as a research method in the qualification paper. Runners who voluntarily agreed to participate in the study were selected through survey. Before starting the training program, the participants performed an indirect 10 km running test, then trained for four weeks and at the end 10 km running test was repeated. Training consisted of two different HIITs, for the first group HIIT consisted of 60 second load with HR 85%-95% from the maximum, followed by a 60 second load with HR 65%-75% from the maximum, intervals were repeated 9 times. For the second group HIIT consisted of 180 second load with HR 85%-95% from the maximum, followed by 180 second load with HR 65%-75% from the maximum, intervals were repeated 3 times. For both groups warm up and cool down were included, which consisted of 1 km run with HR 65%-75% from the maximum. It was concluded that for the first study group, the time change of 2 minutes 53 seconds ± 112 seconds or running time improved by 4,48% and for the second study group, 2 minutes 9 seconds ± 51 seconds or running time improved by 3,89%. For the first study group the change of pace indicators were 0,16 ± 0,12 min/km and for the second study group the change of pace indicators were 0,13 ± 0,06 min/km. The first study group, which trained after HIIT program with shorter intervals, had better results than the second study group, which program included HIIT with longer intervals. The qualification paper can be used as a literature source by students and it can serve as a basis for further research.
Description: Veselības sporta speciālists
Health Sport Specialist
Izglītība, pedagoģija un sports
Education, Pedagogy and Sports
Appears in Collections:Studējošo kvalifikācijas darbi

Files in This Item:


Items in DSpace are protected by copyright, with all rights reserved, unless otherwise indicated.