The Effects of Gut Microbiome on Mental Health

Abstract

Konteksts: Pēdējo gadu laikā zarnu mikrobioma un tā lomas cilvēka organismā izpēte ir strauji augusi, un pētījumu rezultāti liecina, ka zarnu mikrobioma līdzsvara izjaukšana ir slimību attīstības riska faktors. Funkcionālu gremošanas traucējumu ārstēšanā iedarbības uz mikrobiotu efektivitāte ir apstiprinājusies, taču mazāk pētīta ir mikrobioma loma garīgājā veselībā. Zarnu – smadzeņu ass ir divvirzienu komunikācija starp centrālo nervu sistēmu un enterālo, kas parāda, ka baktēriju līdzsvara traucējumi var ietekmēt garīgo veselību. Nepieciešama turpmāka zarnu mikrobioma lomas garīgās veselības nodrošināšanā analīze, vērtējot iespējas trauksmes un depresijai līdzīgu traucējumu ārstēšanā.

Mērķi: Literatūras pārskata mērķis ir izpētīt, kāda ir cilvēka zarnu mikrobioma ietekme uz garīgo veselību, analizējot ietekmi uz depresiju un trauksmi.

Hipotēze: Izmaiņas zarnu mikrobiomā ietekmē garīgo stāvokli depresijas un trauksmes gadījumā.

Metodes un materiāli: Literatūras pārskatā izmantoti vairāki žurnāli, grāmatas, vadlīnijas, metaanalīzes, sistemātiski pārskati un internetvietnes. Secinājumi: Ir pierādīta divvirzienu komunikācija starp zarnu mikrobiomu un centrālo nervu sistēmu, taču izpratne par to ir ierobežota. Vairāki pētījumi apstiprina zarnu mikroorganismu ietekmi uz garastāvokļa regulēšanu, trauksmi un depresiju. Zarnu-smadzeņu asij ir svarīga loma izpratnē par zarnu mikrobu iedarbību uz centrālo nervu sistēmu, kam nepieciešami turpmāki pētījumi potenciālu ārstēšanas metožu atklāšanā.

Background: In recent years the research on gut microbiome and its role in the human body has increased exponentially with several data suggesting that an imbalance in gut microbiome is a risk factor for disease. The gut microbiota has been successfully targeted for treatment in functional gastrointestinal disorders however less research has been dedicated for the role of gut microbiome on mental health. The gut-brain axis is a bi-directional communication between the central nervous system and enteric nervous system which indicates that a microbial imbalance has an effect on mental health. There is need of further analysis on the role of gut microbiome in mental health and if the possibility of treatment target for in anxiety and depression like disorders.

Objectives: The aim with this literature review is to investigate the impact the human gut microbiome has on mental health and analyse the effect gut microbiome has on depression and anxiety.

Hypothesis: Changes in gut microbiome affect the mental state in depression and anxiety.

Methods and materials: A literature review of several journals, books, guidelines, meta-analyses, systematic reviews and websites.

Conclusion: A bi-directional communication between gut microbiome and central nervous system is established however with limited understanding. Several studies support the gut microbial effect on mood regulation, anxiety and depression. The gut-brain axis has an important role in future medical comprehension on the gut microbial effect on the central nervous system needs further research for possible future treatment.