Agrīnie uztura paradumi zīdaiņiem un to saistība ar dzelzs vielmaiņu. Promocijas darba kopsavilkums

Abstract

Ievads. Pirmajā dzīves gadā notiek ļoti strauja augšana un attīstība. No mikroelementiem tieši dzelzs trūkums ir viens no biežāk konstatētajiem pirmajā dzīves gadā. Dzelzs deficīts var radīt neatgriezeniskus kognitīvās attīstības traucējumus. Kļūdas zīdaiņa diētā ir viens no galvenajiem dzelzs deficīta iemesliem, tādēļ veselīga uztura paradumu ievērošana ir nepieciešama galvenokārt dzelzs deficīta profilaksei, bet ne tikai – tas ir būtiski saslimšanu novēršanai turpmākajā dzīves laikā. Mērķis. Izpētīt Latvijas zīdaiņu uztura paradumus agrīnā dzīves periodā un to saistību ar dzelzs vielmaiņu. Materiāli un metodes. Pētījums ir veidots no divām daļām: A daļa: “Latvijā dzīvojošo zīdaiņu uztura paradumu izpēte”, B daļa: “Latvijā dzīvojošo zīdaiņu uztura datu un laboratorisko analīžu ievākšana, uztura paradumu un dzelzs deficīta saistības izpēte”. A pētījumā tika iekļauti 344 zīdaiņi un mazbērni. Pētījumam nepieciešamie dati tika ievākti ar interviju palīdzību. Šajā pētījumā darba procesa ietvaros izmantoti dati no pārtikas patēriņa biežuma anketām. B pētījumā tika iesaistīti 73 zīdaiņi. Šajā pētījumā darba procesa ietvaros tika izmantoti dati, kas iegūti, izmantojot 24 stundu atcerēšanās metodi, kā arī dati no uztura dienasgrāmatām. Lai iegūtu papildu datus saistībā ar uzturu, no zīdaiņiem tika paņemti asins paraugi un noteikts sekojošais: pilna asins aina, dzelzs līmenis, transferīna līmenis un dzelzs saistīšanas spēja, seruma feritīna līmenis (SF), transferīna šķīstošo receptoru līmenis. Dažādu pārtikas produktu grupu lietošanas biežums un porciju lielums tika norādīti kā mediānas vērtības ar starpkvartiļu izkliedi, vecums norādīts kā vidējā vērtība ar standartnovirzi. Uztura paradumu un citu parametru saistību ar dzelzs vielmaiņas laboratoriskiem rādītājiem analīzei tika izmantots Kruskala–Valisa tests un Vilkoksona–Manna–Vitnija tests nepārtrauktu mainīgo gadījumā. Diskrētu mainīgo gadījumā un proporciju salīdzināšanai tika izmantots Pīrsona χ2 tests. Par statistiski ticamu tika pieņemta p vērtība zem 0,05. Rezultāti. Gandrīz visi zīdaiņi (89%, n = 18) bija zīdīti pirmajā dzīves mēnesī. Sasniedzot 6 mēnešus, zīdīšanas prevalence samazinājās līdz 68% (n = 28). Ekskluzīvā zīdīšana pirmos 6 dzīves mēnešus tiek turpināta 21% (n = 15) zīdaiņu. Papildu uztura lietošanas uzsākšanas vidējais vecums ir 5 mēneši. Lielākā pārtikas produktu dažādība tika ieviesta 4–6,9 mēnešu vecumā, tie bija dārzeņi, kartupeļi, augļi un ogas, kā arī graudaugi. Sākot no 7 mēnešu vecuma, katra zīdaiņa uzturā tika iekļauti pārtikas produkti no gandrīz visām pārtikas grupām. Uztura datu analīze parādīja, ka dzelzs tiek uzņemta vidēji 7,4 mg dienā (mediāna 6,5 mg). Dzelzs ar dzīvnieku valsts produktiem tiek uzņemta tikai 13% no kopējā dzelzs daudzuma, kas uzņemts ar uzturu. Dzelzs deficīts tika konstatēts 9,6% (n = 7) zīdaiņu, un dzelzs deficīta anēmija – 4,1% zīdaiņu (n = 3). Dzelzs līmenis asinīs ir samazināts 30% (n = 8) zīdaiņu, kuru uzturā tika ieviests govs piens, salīdzinot ar 6% (n = 2) zīdaiņu, kuri govs pienu nelietoja (p = 0,0171). Zīdaiņiem, kuri uzņēma dzelzi pārsvarā ne ar dzīvnieku valsts produktiem, SF ir normas robežās lielākam skaitam: 100% (n = 20) zīdaiņu, kuri uzņēma < 10% dzelzs ar dzīvnieku valsts produktiem, 78% (n = 18) zīdaiņu, kuri uzņēma 10–20% un 71% (n = 12) zīdaiņu, kuri uzņēma > 20% dzelzs ar dzīvnieku valsts produktiem (p = 0,0405). SF ir normas robežās 93% (n = 26) zīdaiņu, kuri neuzņēma pākšaugus, salīdzinot ar 72% (n = 21), kuri tos uzņēma (p = 0,0425). Secinājumi. Uztura paradumi Latvijā dzīvojošajiem zīdaiņiem daļēji atbilst vadlīnijām, tomēr ekskluzīvās zīdīšanas rekomendācijām seko tikai 21%. 63% zīdaiņu neuzņem dzelzi ar uzturu pietiekamā daudzumā, un dzelzs deficīts šajā vecuma grupā tika novērots 9,6% zīdaiņu, dzelzs deficīta anēmija – 4,1%. Dzelzs vielmaiņas izmaiņām ir pierādīta saistība ar šādiem uztura paradumiem: govs piena ieviešana uzturā agrīnā zīdaiņa vecumā ir saistīta ar dzelzs līmeņa samazināšanos asinīs; ekskluzīva zīdīšana vismaz pirmos 4 dzīves mēnešus var var būt par iemeslu zemākam MCV un seruma feritīna līmenim asinīs salīdzinājumā ar zīdaiņiem, kuri netiek zīdīti vismaz 4 mēnešus; zīdīšana var būt par iemeslu zemākam dzelzs un seruma feritīna līmenim asinīs zīdaiņiem, turpretim mākslīgo piena maisījumu lietošana var būt par iemeslu augstākam seruma feritīna līmenim asinīs; pākšaugu lietošana uzturā var būt par iemeslu zemākam seruma feritīna līmenim asinīs; dzelzs uzņemšana ar uzturu vismaz dienā rekomendētās devas daudzumā (8 mg) var veicināt normāla seruma feritīna līmeni asinīs.