Please use this identifier to cite or link to this item: https://doi.org/10.25143/prom-rsu_2019-04_pdk
Title: Ārvalstu privātās bankas kā eiropeizācijas aģenti: Latvijas piemērs no 1995. līdz 2004. gadam. Promocijas darba kopsavilkums
Other Titles: Foreign Private Banks as Europeanization Agents: Example of Latvia 1995–2004. Summary of the Doctoral Thesis
Authors: Bleiere, Daina
Bukovskis, Kārlis
Keywords: Zinātnes nozare – politika, apakšnozare – starptautiskā politika;promocijas darba kopsavilkums;eiropeizācija;banku sektors;Latvija;kondicionalitāte;socioloģiskais institucionālisms
Issue Date: 2019
Publisher: Rīgas Stradiņa universitāte
Citation: Bukovskis, K. 2019. Ārvalstu privātās bankas kā eiropeizācijas aģenti: Latvijas piemērs no 1995. līdz 2004. gadam: Promocijas darba kopsavilkums: apakšnozare – starptautiskā politika. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte. https://doi.org/10.25143/prom-rsu_2019-04_pdk
Abstract: Pētījuma mērķis bija pierādīt, ka privātie ekonomiskie eiropeizācijas aktori gan teorētiski, gan praktiski spēja veicināt likumdošanas izmaiņas Latvijā pirms iestāšanās ES. Darba ietvaros tika pārbaudītas trīs hipotēzes: 1) privātie aktori var būt eiropeizācijas aģenti; 2) aktoram, lai tas būtu efektīvs eiropeizācijas aģents, ir jāpiemīt divām spējām: kondicionalitātes jeb nosacījumu izvirzīšanas spējai un socializēšanas spējai; un 3) privātās ārvalstu bankas ar ES izcelsmi izmantoja nosacījumu izvirzīšanas un socializācijas spējas, lai eiropeizētu Latviju. Balstoties uz socioloģisko institucionālistu pieeju eiropeizācijas procesa skaidrošanā ES kandidātvalstīs un jo īpaši uz F. Šimelfeniga, U. Zēdelmeijera, H. Knobela, S. Engerta, H. Grabes un Dž. T. Čekela darbiem, pētījumā tika izstrādāti un un ar procesa izsekošanas metodi pārbaudīti seši eiropeizācijas aģentu vērtēšanas kritēriji. Pētījumā tika izmantotas divdesmit piecas daļēji strukturētas padziļinātās intervijas, tostarp ar aplūkotā pirmsiestāšanās perioda Latvijas premjerministriem, ārlietu ministiem un finanšu ministriem, kā arī attiecīgo banku valdes locekļiem, Latvijas Bankas prezidentu, Finanšu ministrijas un Ārlietu ministrijas valsts sekretāriem un diplomātiem, kombinācijā ar ekonomisko datu analīzi un dokumentu analīzi. Tika secināts, ka ES dalībvalstu izcelsmes, konkrēti Zviedrijas, Somijas un Vācijas privātām bankām, kas darbojās Latvijā pirms valsts pievienošanās ES, bija gan nosacījumu izvirzīšanas, gan socializācijas spējas. Latvijas iekšzemes banku pārņemšanas vēsture 90. gadu beigās un Ziemeļvalstu izplešanās Latvijas banku sektorā notika vienlaicīgi ar ES tiesību normu pārņemšanu valsts likumdošanā. Pētījums parāda banku spēju sekmēt ārvalstu tiešo investīciju pieplūdumu nepietiekami kapitalizētajā Latvijas ekonomikā apmaiņā pret strukturālo reformu īstenošanu tiesiskajā un politiskajā sistēmā. Nosacījumu klātbūtne bija svarīga, veicinot Latvijas apņēmību un tempu trūkumu novēršanā finanšu sistēmā un integrācijā ES. Privātās ārvalstu bankas bija svarīgas ne tikai pateicoties spējai izkonkurēt vietējās bankas ar saviem produktiem. Tās bija izveidojušas arī intensīvu sociālo mijiedarbību, tuvinoties lēmumu pieņēmējiem Latvijā, kā arī aktīvi izmantoja pārliecināšanas un socializācijas stratēģijas attiecībās ar Latvijas institūcijām. Visbeidzot, banku veicinātās vērtības iekļāvās jau esošajās vērtību izpratnēs Latvijā, padarot to nosacījumus pieņemamākus, lai gan dažas no aplūkotajām bankām ne vienmēr “praktizēja principus, ko pašas sludināja”.
Description: Promocijas darbs izstrādāts Rīgas Stradiņa universitātes (Latvija) Doktorantūras nodaļā. Aizstāvēšana: 2019. gada 31. maijā plkst. 11.30 Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā.
DOI: https://doi.org/10.25143/prom-rsu_2019-04_pdk
License URI: http://creativecommons.org/licenses/by-nc/4.0/
Appears in Collections:2015.–2019. gadā aizstāvētie promocijas darbi un kopsavilkumi

Files in This Item:
File SizeFormat 
2019-04_Bukovskis-Kaarlis_PDK_19-145.pdf903.08 kBAdobe PDFView/Openopen_acces_unlocked


This item is licensed under a Creative Commons License Creative Commons