Please use this identifier to cite or link to this item: https://doi.org/10.25143/prom-rsu_2018-05_pdk
Title: Deguna elpošanas funkcija un estētika bērniem ar vienpusēju caurejošu lūpas, alveolārā izauguma un aukslēju šķeltni. Promocijas darba kopsavilkums
Other Titles: Nasal Function and Aesthetics in Patients with Complete Unilateral Cleft Lip, Alveolus and Palate. Summary of the Doctoral Thesis
Authors: Akota, Ilze
Bāgante, Ieva
Keywords: Zinātnes nozare – medicīna, apakšnozare – mutes, sejas un žokļu ķirurģija;promocijas darba kopsavilkums
Issue Date: 2018
Publisher: Rīgas Stradiņa universitāte
Citation: Bāgante, I. 2018. Deguna elpošanas funkcija un estētika bērniem ar vienpusēju caurejošu lūpas, alveolārā izauguma un aukslēju šķeltni: Promocijas darba kopsavilkums: apakšnozare – mutes, sejas un žokļu ķirurģija. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte. https://doi.org/10.25143/prom-rsu_2018-05_pdk
Abstract: Lūpu un aukslēju šķeltnes ir biežākā iedzimtā patoloģija sejas un žokļu rajonā. Vienpusējas caurejošas lūpas, alveolārā izauguma un aukslēju šķeltnes gadījumā vienmēr novēro tipisku deguna deformāciju. Tā kā deguns ir novietots sejas centrālajā daļā, tā izskatam ir ievērojama ietekme kopējā sejas estētikā. Pētījumi par iedzimtām sejas šķeltnēm joprojām ir aktuāli, jo nav vienotas pieejas par šādu deformāciju korekcijas laikiem un metodiku, lai panāktu gan labu funkcionālu, gan estētisku rezultātu. Arī diskusijas par deguna estētikas novērtēšanas metodēm pacientiem ar lūpu un aukslēju šķeltnēm joprojām ir aktuālas. Deguna estētikas objektīvai un kvantitatīvai novērtēšanai līdz šim nav aprakstītas vispāratzītas metodes. Tāpat nav noteikti vispāratzīti mērāmie parametri, pēc kuriem noteikt deguna estētiku. Lai varētu novērtēt deguna un augšlūpas estētiku un deguna elpošanas funkciju bērniem ar vienpusēju caurejošu lūpas, alveolārā izauguma un aukslēju šķeltni, nepieciešamas objektīvas un ērti lietojamas metodes, ar kurām varētu kvalitatīvi un kvantitatīvi noteikt ārstēšanas rezultātus. Pētījumā veikta detalizēta literatūras avotu analīze par deguna estētikas novērtēšanas metodēm, apkopojot to pozitīvos un negatīvos aspektus. Literatūrā visbiežāk deguna estētika tika noteikta divdimensiju (2D) fotoattēlos. Pētījuma pirmajā daļā tika iekļauti 27 bērnu 2D fotoattēli deguna estētikas noteikšanai ar modificētu Anastassov un Chipkov (2003) detalizēto vērtēšanas skalu un vizuālo analogu skalu. Līdz šim šāda detalizēta deguna estētikas novērtēšanas skala mērījumiem 2D fotoattēlos literatūrā nav bijusi aprakstīta. Pēc datu statistiskās apstrādes konkrētajai pētījuma grupai varēja secināt, ka izvēlētās metodes objektivitāte nebija pārliecinoša. Pētījuma otrajā daļā deguna simetrijas novērtēšanai tika izmantoti trīsdimensiju (3D) fotoattēli ar antropometrisko punktu atlikšanu. Literatūras dati liecināja, ka deguna simetrijas mērījumi 3D fotoattēlos ir bijuši objektīvi. Pētījuma otrajā daļā tika iekļauti 35 bērni ar vienpusēju caurejošu lūpas, alveolārā izauguma un aukslēju šķeltni un tika izmantota inovatīva aparatūra un metode deguna un augšlūpas simetrijas novērtēšanai 3D fotoattēlos un deguna elpošanas funkcijas noteikšana ar priekšēju rinomanometriju, salīdzinot ar kontroles grupu. Rezultātā deguna anatomiskā forma pēc plastiskajām vienpusējas caurejošas lūpas, alveolārā izauguma un aukslēju šķeltnes operācijām bija atjaunota, tomēr deguna simetrija pētījuma grupā atšķīrās no kontroles grupas. Pacientiem ar vienpusēju caurejošu lūpas, alveolārā izauguma un aukslēju šķeltni pēc rinoplastikas elpošanas plūsma caur veselo pusi bija labāka nekā caur šķeltnes pusi. Kontroles grupā elpošana bija labāka nekā pacientiem ar vienpusēju caurejošu lūpas, alveolārā izauguma un aukslēju šķeltni. Deguna simetrijas novērtējums 3D fotoattēlos ar detalizētiem antropometriskiem mērījumiem bija kvalitatīvi un kvantitatīvi vērtējams, bet deguna estētikas novērtējums 2D fotoattēlos ar izvēlētajām novērtēšanas metodēm uzrādīja subjektīvus rezultātus. Deguna simetrijas noteikšanai rekomendējams izmantot 3D fotoattēlus ar izvēlētajiem antropometriskajiem punktiem. Šajā pētījumā lietotie antropometriskie punkti un attālumi deguna un augšlūpas simetrijas noteikšanai rekomendējami lietot klīnikā rutīnā. Rinomanometriju ieteicams veikt kā rutīnas izmeklējumu pirms un pēc deguna ķirurģiskas ārstēšanas.
Description: Promocijas darbs izstrādāts Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūtā un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas 45. nodaļā Zobārstniecības un sejas ķirurģijas centrā. Aizstāvēšana: 2018. gada 12. aprīlī plkst. 15.00 Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā.
DOI: https://doi.org/10.25143/prom-rsu_2018-05_pdk
License URI: http://creativecommons.org/licenses/by-nc/4.0/
Appears in Collections:2015.–2019. gadā aizstāvētie promocijas darbi un kopsavilkumi

Files in This Item:
File SizeFormat 
2018-05_Baagante-Ieva_PDK_18-063.pdf2.92 MBAdobe PDFView/Openopen_acces_unlocked


This item is licensed under a Creative Commons License Creative Commons