Endobiotiķu un ksenobiotiķu metabolismā iesaistīto enzīmu kodējošo gēnu polimorfismi hroniska C vīrushepatīta un akūta toksiska hepatīta gadījumā. Promocijas darbs

Abstract

Cilvēka organismā neatdalīti viens no otra notiek endobiotiķu un ksenobiotiķu metabolisma ceļi. Olbaltumvielas, kas iesaistītas šajos ceļos, ir ļoti daudz, sākot ar fermentiem, kuriem tiešais substrāts ir endobiotiķis vai ksenobiotiķis, turpinot ar olbaltumvielām, kas regulē šos fermentus kodējošo gēnu darbību, un olbaltumvielām, kas iesaistītas šo vielu transportā šūnā un organismā (transporta olbaltumvielas, receptori). Galvenie atindēšanas procesi cilvēka organismā notiek aknās, un, ja tie ir izmainīti, tas var izraisīt aknu un citu orgānu bojājumu. Promocijas darbā tika apskatīti divi biežākie aknu bojājuma izraisītāji un to sekas – alkohola izraisīts aknu toksisks bojājums un C vīrushepatīta izraisīts hronisks aknu bojājums. Pētījumā tika iekļauti 60 pacienti ar akūtu toksisku alkohola izraisītu hepatītu un tika analizēti pacientu bioķīmiskie rādītāji, kā arī gēnu GSTM1, GSTT1, GSTA1, GSTP1, MTHFR, UGT1A1, NAT2 un ALDH2 funkcionālie polimorfismi un to saistība ar bioķīmiskajiem rādītājiem. Tika noskaidrots, ka sievietēm akūtam alkohola izraisītam hepatītam ir smagāka klīniskā norise. Akūta toksiska hepatīta smagumu var noteikt, izmantojot protrombīna laiku, un papildus tradicionālajiem rādītājiem būtu nepieciešams noteikt sārmaino fosfatāzi. Analizējot ģenētiskos marķierus, akūta toksiska hepatīta pacientiem biežāk bija sastopams GSTT1 nulles genotips, bet savukārt pacientiem, kuri mira no toksiska aknu bojājuma, biežāk bija lēnu acetilēšanu nosakošās alēles. Lēnā acetilēšana (nosaka gēna NAT2 kodētais enzīms) arī ir saistīta ar augstākiem aknu bojājumu raksturojošajiem bioķīmiskajiem rādītājiem (GGT un sārmainās fosfatāzes līmeni). Pētījumā tika iekļauti 233 pacienti ar hronisku C vīrushepatītu, 162 pacienti saņēma antivirālo terapiju. Pētījuma grupā tika analizēti morfoloģiskie, bioķīmiskie un ģenētiskie faktori (GSTT1, GSTM1, UGT1A1, CCR5, SERPINA1, ATP7B, HFE gēnos esošie polimorfismi). Tika noskaidrots, ka papildus esošajiem bioķīmiskajiem rādītājiem pacientiem terapijas efektivitāti palīdz prognozēt hialuronskābe un citokeratīna–18 līmenis. No ģenētiskajiem marķieriem vīrushepatīta C klīnisko gaitu ietekmē GSTM1 gēna nulles genotips, CCR5 gēna un SERPINA1 polimorfismi.