Medijpratības loma politisko vēstījumu analīzē. 11. un 12. klašu piemērs

Abstract

“Medijpratības loma politisko vēstījumu analīzē: 11. un 12. klašu piemērs”. Darba autore: Agne Matušonoka. Darba zinātniskā vadītāja: Prof. Dr. sc. soc. Anda Rožukalne. Darbs izklāstīts uz 97 lpp., ietver 17 attēlus, 2 tabulas, 8 pielikumus un 63 informatīvos avotus. Maģistra darba struktūra veidota no sešām nodaļām. Pirmajā nodaļā tiek raksturota medijpratība, tās saturiskā būtība un tās loma politiskās komunikācijas izvērtēšanā. Maģistra darba otrajā nodaļā tiek aprakstīta politiskās komunikācijas teorija un tās korelācija ar sociālās tīklošanas platformām. Darba trešajā daļā tiek aprakstīta darba vispārējā metodoloģija. Darba ceturtajā nodaļā tiek apskatīta jauniešu interese par politiku, kā arī vērtēts 11. un 12 klašu pašvērtējums par savām prasmēm analizēt politiskos vēstījumus sociālās tīkošanas platformās. Pētījums tiek veikts ar elektronisko anketu palīdzību. Darba piektā nodaļa sastāv no kontentanalīzes par Latvijas piecu populārāko partiju politisko komunikāciju ar jauniešu auditoriju. Sestajā nodaļā tiek apkopota pētījumos iegūtā informācija. Darbā izmantotā metodoloģija: pētījuma ietvaros izmantota gan kvalitatīvā, gan arī kvantitatīvā metodoloģija. Darba veidošanā izmantotas trīs datu ieguves metodes: anektēšana, kvalitatīvā kontentanalīze un padziļinātā intervija. Darbā iegūtie secinājumi: Konkrētās skolēnu grupas vairākums norādījis, ka par politiskajiem procesiem un notikumiem Latvijā interesējas. Tomēr tie apgalvo, ka viņiem trūkst informācijas un prasmju kā apstrādāt politiķu un politisko partiju veidotos vēstījumus. Liela nozīme ir arī tajā, ka šie vēstījumi un to saturs nav jauniešiem interesējošs. Politiskajiem spēkiem ir jāapzinās fakts, ka tieši šī auditorija par pamatu izmanto tieši sociālās tīklošanas platformas. Tāpēc ir jāveido kvalitatīvs saturs, kas uzrunātu jauniešu auditoriju, tādējādi piesaistot tos pievērst uzmanību politiskajiem procesiem. Šobrīd šāda satura trūkst, kas būtiski ietekmē jauniešu vēlmi līdzdarboties un iesaistīties politikas veidošanā. Tomēr ir svarīgi apzināties, ka liela nozīme šajās kopsakarībās ir arī medijpratībai, un tās satura analizēšanas kompetencēm. Respektīvi, ir svarīgi jaunietim, jo īpaši vecākajās vidusskolas klasēs, iemācīt prasmi orientēties informācijas apjomos un analizēt tos. Tas palīdz arī attīstīt kritisko domāšanu un izprast politisko vēstījumu nozīmi. Lai šīs prasmes attīstītu, skolām ir jāpievērš nozīme medijpratības jautājumiem un jāpalīdz jauniešiem tās integrēt savās dzīves prasmēs.

“The role of media literacy in the analysis of political messages: Case of secondary school children of grades 11th and 12th.” Author of the work: Agne Matušonoka. Scientific supervisor: Prof. Dr. sc. soc. Anda Rožukalne. The work is presented on 97 pages and includes 17 pictures, 2 tables, 8 annexes, and 63 informative sources. The structure of the master's thesis consists of six chapters. The first chapter describes media literacy, its content, and its role in evaluating political communication. The second chapter of the master's thesis describes the theory of political communication and its correlation with social networking platforms. The third part describes the general methodology of the work. The fourth chapter examines young people's interest in politics, as well as assesses the 11th and 12th graders' self-assessment of their skills to analyse political messages on social networking platforms. The research is carried out with the help of electronic questionnaires. The fifth chapter consists of a content analysis of the political communication of Latvia's five most popular parties with young people. The sixth chapter summarizes the information obtained in the research. The methodology used in the work: both qualitative and quantitative methodology was used in the research. Three data acquisition methods were used in the development of the work: survey, qualitative content analysis, and semi-structured interview. Mains conclusions: The majority of the specific group of students has indicated that they are interested in political processes and events in Latvia. However, they claim that they have a lack of information and skills to deal with the messages published by politicians and political parties. It is also important that these messages and their content are not interesting to young people. Political forces need to be aware of the fact that this audience uses social networking platforms to get most of the information. Therefore, it is necessary to create quality content that would reach a young audience, thus attracting them to pay attention to political processes. There is currently a lack of such content, which has a significant impact on young people's willingness to participate and participate in policy-making. However, it is important to realize that media literacy and the competences to analyse content are also important in this context. It is important to teach young people, especially in the upper secondary school classes, the ability to navigate the amount of information and analyse it. It also helps to develop critical thinking and understand the meaning of political messages. To develop these skills, schools need to address media literacy issues and help young people integrate them into their life skills.