Krūts vēža molekulāro apakštipu un imūnhistoķīmiskā profila raksturojums. Promocijas darba kopsavilkums

Abstract

Promocijas darbs “Krūts vēža molekulāro apakštipu un imūnhistoķīmiskā profila raksturojums” veltīts krūts vēža morfoloģiskajai un imūnhistoķīmiskajai izpētei. Krūts vēzis ir viens no biežākajiem ļaundabīgajiem audzējiem Rietumu valstu populācijās un visbiežākais ļaundabīgais audzējs sievietēm. Tā izplatība Latvijā saglabājas augsta. Krūts vēzim raksturīgās heterogenitātes dēļ Pasaules Veselības organizācijas apstiprinātā morfoloģiskā klasifikācija nespēj atklāt visus audzēja parametrus, kas raksturo audzēja bioloģisko potenciālu un ļauj izvēlēties personalizētu terapiju, tādēļ krūts audzēju raksturojumam izmantojama molekulārā klasifikācija. Molekulārie apakštipi sākotnēji tika noteikti, analizējot gēnu ekspresiju ar mikrokartēšanas tehnoloģiju. Šobrīd imūnhistoķīmija tiek pieņemta kā atbilstošākā aizvietojošā tehnoloģija. Promocijas darbā detalizēti raksturoti krūts vēža 5 molekulārie subtipi (lumināls A, lumināls B (HER2 negatīvs), lumināls B (HER2 pozitīvs), HER2 pozitīvs un trīskārši negatīvs) atbilstoši St. Gallēnas klasifikācijai (2011), kas ir novatoriska pieeja arī pasaules praksē, kā arī veikti pētījumi jaunu prognostisku faktoru atklāšanai, analizējot molekulas, kas nosaka audzēja galvenās bioloģiskās īpašības – iesaistās šūnu proliferācijā un šūnu cikla kontrolē (ciklīns D1), ļauj audzēja šūnām izvairīties no apoptozes (BCL2 onkoproteīns), saistīti ar mutācijām proto-onkogēnos (p53) un angioģenēzi (ciklooksigenāze-2). Pētījuma teorētiskās bāzes izstrādei izmantoti 247 literatūras avoti. Promocijas darbā izvirzīts mērķis klasificēt krūts vēža gadījumus pēc molekulāriem apakštipiem un izvērtēt minētos jaunos potenciālos prognostiskos faktorus krūts vēža audos. Izmantojot morfoloģiskas, imūnhistoķīmiskās vizualizācijas un in situ hibridizācijas tehnoloģijas, izpētīti 383 secīgi invazīva krūts vēža gadījumi. Pētījuma rezultātā izveidotas 4 imūnhistoķīmiskās vizualizācijas tehnoloģijas p53 proteīna, BCL2 proteīna, ciklooksigenāzes-2 un ciklīna D1 noteikšanai, detalizēti raksturoti krūts vēža 5 molekulārie apakštipi, iegūts p53, BCL2, ciklooksigenāzes-2 un ciklīnu D1 ekspresējošu krūts vēžu molekulārais portrets un noteikts šo faktoru sastopamības biežums. Kompleksi izvērtējot daudzu parametru prognostisko nozīmi, kā dzīvildzi ietekmējoši faktori identificēti krūts vēža lokālā izplatība (pT) un reģionālo limfmezglu metastātisks bojājums (pN), audzēja diferenciācijas pakāpe, molekulārais subtips, kā arī p53 un BCL2 ekspresija.