VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas” stacionāra 11-15 gadus vecu pacientu patērēto porciju apjoma novērtēšana un to ietekmējošie faktori

Abstract

Pētījuma aktualitāte: Nepietiekama uztura riska izplatība hospitalizēto bērnu vidū Eiropas valstīs svārstās no 11% līdz 25%. Malnutrīcijai ir ietekme uz imūnreakciju, tādējādi izraisot lēnu brūču dzīšanu bērniem ar paaugstinātu infekciju un pamatslimības komplikāciju risku, kas, savukārt, paaugstina nāves risku. Nepietiekama uztura blakusparādības noved pie ilgāka atveseļošanās perioda un ilgākas uzturēšanās slimnīcā, kas samazina pacienta dzīves kvalitāti un palielina slimnīcas materiālās izmaksas un rada finansiālu slogu veselības aprūpes sistēmai. Pētījuma mērķis: Noskaidrot BKUS pacientu 11-15 gadu vecumā malnutrīcijas riska pakāpi un apēsto slimnīcas ēdiena apjomu. Pētījuma dizains: Kvantitatīvs, aprakstošs šķērsgriezuma pētījums, kurā piedalījās 46 bērni, gadu vecumā no 11 līdz 15 gadiem, kas atrodas slimnīcā vismaz divas dienas . Pētījums īstenojās Rīgā, Bērnu Klīniskas universitātes slimnīcā piecās nodaļās no 2023. gada aprīļa līdz 2023. gada maijam. Datu iegūšanai tika izmantota Nutrition day 3b lapas anketa bērnu patērētā slimnīcas ēdiena apjoma, to ietekmējošo faktoru un uzkodu novērtēsanai. Ar STAMP (Screening Tool for the Assessment of Malnutrition in Paediatrics) tika novērtēta malnutrīcijas riska pakāpe. Datu analīze tika veikta SPSS programmā (27.0 versija). Rezultāti: Pētījumā piedalījās 46 bērni ( 25 zēni, 21 meitene), vidējais vecums 13,1 (± 1,4) gadi. Malnutrīcijas riska izplatība bija 76% (35/46) bērnu. 78% (32/46) bērnu bija samazināts patērētais slimnīcas ēdiena apjoma daudzums. Četri biežākie neapēstā slimnīcas ēdiena iemesli bija “Man nepatika piedāvātais ēdiens” 24% (22/35), “ Man samazināta apetīte” 20,9% (19/35) un “Man nepatika ēdiena garša/ smarža”14,3% (13/35), “Man tika veikti izmeklējumi/ operācija un es nokavēju ēdienreizi” 13,2% (12/35). Papildus slimnīcas ēdienam 87% (40/46) bērnu uzņem uzkodas. Pastāv saistība starp malnutrīcijas riska pakāpi un apēstā slimnīcas ēdiena apjomu (r=0,34; p<0,001). Tika novērota saistība starp apmierinātību ar slimnīcas ēdienu un apēstā slimnīcas ēdiena apjomu (r= 0,61; p<0,001). Secinājumi: Trīs ceturtdaļas stacionētu bērnu tika novērota malnutrīcijas risks. Palielinoties malnutrīcijas riskam, samazinās patērēta slimnīcas ēdiena daudzums. Biežāki samazināta slimnīcas ēdiena patēriņa iemesli ir «Man nepatīk piedāvātais ēdiens», «Man ir samazināta apetīte» un «Man tika veikti izmeklējumi/operācija un es nokavēju ēdienreizi». Bērni, kas ir vairāk apmierināti ar slimnīcas ēdienu, patērē lielāku slimnīcas ēdiena porciju. Biežākas uzkodas ir saldumi, augļi un piena produkti.

Background: The prevalence of malnutrition risk among hospitalized children in European countries ranges from 11% to 25%. Malnutrition affects the immune response, leading to slow wound healing in children with an increased risk of infection and complications of the underlying disease, which in turn increases the risk of death. The side effects of malnutrition lead to a longer recovery period and longer hospital stay, which reduces the quality of life of the patient and increases the material costs of the hospital and creates a financial burden on the health care system. Objective: To find out the level of risk of malnutrition and the amount of hospital food eaten by BKUS patients aged 11-15 years. Materials and methods: Quantitative, descriptive, cross-sectional study of 46 children, aged 11 to 15 years, hospitalized for at least two days. The study was carried out in Riga, at the Children's Clinical University Hospital in five departments from April 2023 to May 2023. The Nutrition day 3b page questionnaire was used to obtain the data to assess the amount of hospital food consumed by children, factors affecting it and snacks. STAMP (Screening Tool for the Assessment of Malnutrition in Paediatrics) was used to assess the degree of risk of malnutrition. Data analysis was performed in SPSS program (version 27.0). Results: 46 children participated in the study (25 boys, 21 girls), average age 13.1 (± 1.4) years. The prevalence of malnutrition risk was 76% (35/46) of children. 78% (32/46) of children had a reduced amount of hospital food consumed. The four most common reasons for not eating hospital food were "I didn't like the food offered" 24% (22/35), "I had a reduced appetite" 20.9% (19/35) and "I didn't like the taste/smell of the food" 14.3% (13 /35), "I had examinations/surgery and I missed a meal" 13.2% (12/35). In addition to hospital food, 87% (40/46) of children take snacks. There is a relationship between the degree of risk of malnutrition and the amount of hospital food eaten (r=0.34; p<0.001). A relationship was observed between satisfaction with hospital food and the amount of hospital food eaten (r= 0.61; p<0.001). Conclusions: Three quarters of hospitalized children were observed to be at risk of malnutrition. As the risk of malnutrition increases, the amount of hospital food consumed decreases. More frequent reasons for reduced consumption of hospital food are "I don't like the food offered", "I have a reduced appetite" and "I had an examination/operation and I missed a meal". Children who are more satisfied with hospital food consume a larger portion of hospital food. More frequent snacks are sweets, fruit and dairy products.