Sociālās aprūpes centru krīzes komunikācijas vadība ar valsts pārvaldi krīzes situācijās

Abstract

Šī bakalaura darba mērķis ir izpētīt krīzes komunikācijas vadības principus sociālās aprūpes centru sadarbībā ar Labklājības ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību un pašvaldībām (Domi, Sociālo dienestu) krīzes situācijās. Kā valsts pārvaldes dalībnieki ir izvēlēti Labklājības ministrija, Latvijas Pašvaldību savienība un pašvaldības, kas, pamatojoties pēc valsts pārvaldes iekārtas likuma, ir atvasināta publiska persona un pilda valsts pārvaldes funkcijas. Galvenais uzdevums bija praktiski izpētīt un analizēt iegūto informāciju par komunikācijas problēmām starp sociālās aprūpes centriem un valsts pārvaldi, kā arī gūt apstiprinājumu izvirzītajai hipotēzei, ka sociālās aprūpes centru krīzes komunikācijas vadība ar valsts pārvaldi nav bijusi veiksmīga un raisījusi neuzticību valsts pārvaldei. Lai to izdarītu, tika izmantota kvantitatīvā pētniecības metode – anketēšana, kur tika sasniegti 40 respondenti (sociālās aprūpes centri), gan kvalitatīvā pētniecības metode – intervēšana, ar kuras palīdzību tika uzklausīts viedoklis no Labklājības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjiem. Šis darbs sastāv no teorētiskās daļas 3 galvenajām nodaļām un 11 apakšnodaļām, kā arī pētījuma daļas, kopumā 55 lapaspušu garumā.

The aim of this bachelor's thesis is to study the principles of crisis communication management in cooperation with social care centers with the Ministry of Welfare, the Latvian Association of Municipalities and municipalities (Council, Social Services) in crisis situations. The Ministry of Welfare, the Latvian Union of Local Governments and local governments, which, based on the law on the establishment of state administration, are a derived public entity and perform the functions of state administration, have been selected as members of the state administration. The main task was to practically study and analyze the information obtained about communication problems between social care centers and the state administration, as well as to get confirmation of the hypothesis that the crisis communication management of social care centers with the state administration was not successful and caused distrust in the state administration. In order to do this, a quantitative research method was used - a questionnaire, where 40 respondents (social care centers) were reached, and a qualitative research method - an interview, with the help of which the opinion of representatives of the Ministry of Welfare and the Latvian Association of Local Governments was heard. This work consists of the theoretical part, 3 main chapters and 11 subsections, as well as the research part, totally 55 pages.