Pulmonary Arterial Hypertension incidence in Latvia in 2019

Abstract

Lai gan pulmonālās arteriālās hipertensijas (PAH) diagnostikas tehnika un aktualitāte ir uzlabojusies, novēlota diagnozes uzstādīšana vēl joprojām ir aktuāla problēma. Plaši starptautiski reģistri ir nodrošinājuši nozīmīgu informāciju PAH epidemioloģijā, diagnostikā un ārstēšanā, tomēr nozīmīgas reģionālas atšķirības ir sastopamas gan pacientu kopainā, gan diagnostikas un ārstēšanas pieejās. Šī iemesla dēļ papildus epidemioloģiskie dati no valsts mēroga reģistriem akcentētu reģionālās pacientu iezīmes, lai attīstītu globālāku sapratni par PAH pacientiem. Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot 2019. gada Latvijas PAH pacientu klīnisko kopainu diagnozes uzstādīšanas brīdī. 2019.gada PAH pacientu saslimstība Latvijā bija 7.2 cilvēki uz milj. izdzīvotājiem un 9.0 cilvēki uz milj. pieaugušiem iedzīvotājiem. Visbiežāk sastopamais PAH apakšgrupa bija idiopātiskā (n =15, 65.21%) kam sekoja PAH saistīta ar iedzimtu sirds defektu (n=4, 17.39%). Diagnozes uzstādīšanas brīdī, lielākā daļa pacientu atbilda zemai slodzes un funkcionālajai klasei (III un IV klasei sastādot 86.95% pēc Ņujorkas Sirds Asociācijas). Vidējais pulmonālo artēriju spiediens un pulmonālās vaskulārās rezistences vidējie rādītāji bija attiecīgi 43.73 ± 11.66 mmHg un 7.68 ± 4.04 Wood vienības. Izvērtējot pacientu 1 gada mirstības risku pēc REVEAL riska skalas 2.0., visvairāk pacientu ierindojās vidēja riska un augsta riska grupās (43.5% katrā), tikmēr četri riska kategoriju modelis noradīja, ka visvairāk pacientu ir tieši vidēji-augsta riska grupā. Iegūtie rezultāti norāda, ka PAH pacientu diagnozes tika uzstādītas novēloti, kas varētu tikt izskaidrots ar augsto blakusslimību skaitu šajos pacientos.

Despite advances in diagnostic techniques and increased awareness of pulmonary arterial hypertension (PAH), a belated diagnosis remains a significant issue. Extensive international registries have supplied crucial information for epidemiology, diagnosis, and management of PAH patients; however, regional discrepancies in patient characteristics, diagnostic workup, and treatment availability are still evident. This highlights an importance of collecting additional epidemiological data from national registries that account for local specificities in order to develop a more comprehensive global picture of PAH. The aim of this study was to investigate the baseline characteristics of incident Latvian PAH patients in 2019. The estimated incidence in 2019 of PAH in Latvia was 7.2 per million inhabitants and 9.0 per million adult inhabitants. The most frequent type of PAH was idiopathic (n = 15, 65.21 %) followed by PAH associated with congenital heart disease (n = 4, 17.39 %). At the time of diagnosis, most of the PAH patients were in low exercise and functional capacity (Class III and IV: 86.95%) according to New York Heart Association (NYHA) classification. The mean values of mean pulmonary artery pressure (mPAP) and pulmonary vascular resistance (PVR) were 43.73 ± 11.66 mmHg and 7.68 ± 4.04 Wood units. The most of the incident cases were in intermediate and high-risk groups for a 1-year mortality risk (43.5 % each) according to REVEAL risk score 2.0. and in intermediate-high risk group for 1-year mortality (69.6 %) according to the simplified four-strata risk-assessment tool. The obtained results have shown that Latvian PAH patients had their diagnosis determined belatedly, which could be explained by high prevalence of comorbidities in these patients.