Needle-stick Injuries in Surgery and Prevention

Abstract

Ievads. Infekcijas slimības jau sen kalpoja par intereses objektu, t.sk.veselības aprūpes sistēmas ietvaros. Neskatoties uz to, ka veselības aprūpes iestādēs ir ļoti daudz dažādu infekcijas slimību, ar asinīm pārnēsājamas slimības var novest pie vissmagākajām sekām, kas var izraisīt komplikācijas mūža garumā. Viens no biežākajiem iemesliem, kādēļ veselības aprūpes darbinieki iegūst ar asinīm pārnēsājamas infekcijas, ir saduršanās ar adatu. Bez pienācīgas ārstēšanas un stingriem profilakses pasākumiem tas atkal var kļūt par globālu problēmu. Tāpēc ir svarīgi izcelt adatu ievainojumu ietekmi uz veselības aprūpes sistēmu, kā arī to, kādas ārstēšanas stratēģijas ir ieviestas un kādus profilaktiskus pasākumus var izmantot, lai radītu drošu vidi veselības aprūpes darbiniekiem. Pētījuma mērķi: Mērķis bija izskaidrot infekciozā procesa galvenos principus, lai. iegūtu labāku izpratni par infekcioziem iznākumiem, ko izraisa saduršanās ar adatu. Tika apspriestas visizplatītākā etioloģija,kā arī profilakses un ārstēšanas pasākumi, kas veicina novēroto infekciozo iznākumu samazināšanos veselības aprūpē, ko izraisa saduršanās ar adatu. Metodes. Pētījums tika veikts, apkopojot literatūras rakstus par adatas ievainojumu izplatību, kā arī korelāciju starp traumu un infekcijas iznākumu. Pētījumi no visām pasaules daļām tika pārskatīti, lai iegūtu labāku izpratni par globālo izplatību. Tika iekļauti gadījumu pētījumi, lai palīdzētu pamatot preventīvo pasākumu nozīmi. Rezultāti: Visā pasaulē notiek gandrīz 3 miljoni arodtraumu gadījumu, ko izraisa asi priekšmeti, tostarp saduršanās ar adatu, ar iespējamību gūt 4 traumas uz katru veselības aprūpes darbinieku gadā. Pēc PVO datiem, katru gadu saduršanās ar adatu veselības aprūpes darbinieku vidū noved pie 16 000 HCV, 66 000 HBV un 1000 HIV gadījumiem. Vislielākā saduršanās ar adatu izplatība tika novērota Āfrikas reģionā, kur ir arī visaugstākā HIV un HBV izplatība. Pēc HBV vakcīnu un HIV informēšanas programmu ieviešanas saslimstības rādītāji samazinājās. 2005. gadā HIV gadījumi veselības aprūpes darbinieku vidū saduršanās ar adatu dēļ veidoja 2,5% no visiem HIV infekcijas gadījumiem visā pasaulē. Cits pētījums atklāja, ka HBV gadījumu skaits samazinājās pēc vakcinācijas ieviešanas no 17 000 gadījumiem 1983. gadā līdz 800 gadījumiem 1995. gadā. Tomēr daži pētījumi atklāja palielinātu saduršanās ar adatu nelaimes gadījumu skaitu. Tas neizraisīja paaugstinātu ar asinīm pārnēsātu infekciju gadījumu skaitu saduršanās ar adatu dēļ. Secinājumi. Pareizas vadlīnijas par profilakses pasākumiem, profilakse pēc saskares, kā arī ārstēšanas stratēģijas ir samazinājušas HIV, HBV un HCV gadījumus saduršanās ar adatu dēļ. No otras puses, dažās pasaules daļās ir pieaudzis saduršanās ar adatu nelaimes gadījumu skaits.

Background. Infectious diseases have long been a subject of interest and none less within the healthcare system. Despite there being a vast variety of infectious diseases existing in a healthcare setting, blood-borne diseases are some of the most severe outcomes that can lead to lifelong complications. One of the most common reasons for healthcare workers to acquire blood-borne infections is through needlestick injuries. Without proper treatment and strict preventative measures, it can once again become a question of global concern. It is therefore important to highlight the impact of needlestick injuries in the healthcare system, as well as what treatment strategies are set in place and what prophylactic measures can be used, in order to create a safe environment for healthcare workers. Objective was to explain the main principles of an infectious process to gain a better understanding of infectious outcomes from needlestick injuries. The most common etiologies, prophylactics and treatment measures were discussed to emphasize the noted decline in infectious outcomes from needlestick injuries in healthcare. Methods. The study was done by reviewing literature articles on the prevalence of needlestick injuries as well as the correlation between the injury and the infectious outcome. Studies from all parts of the world were reviewed in order to gain a better understanding of the global prevalence. Case studies were included to help justify the importance of preventative measures. Results: Almost 3 million cases of occupational injuries due to sharp objects including NSIs occur worldwide, with a chance of 4 injuries per HCW per year. WHO estimates that every year, 16000 cases of HCV, 66000 cases of HBV and 1000 cases of HIV are acquired among HCWs due to NSIs. Highest prevalence of NSIs was seen in the African region which also has the highest prevalence of HIV and HBV. After the implementation of HBV vaccines and the HIV awareness programs, the incidence rates dropped. In 2005, HIV cases from NSIs in HCW accounted for 2.5% of total HIV infections incidents worldwide. Another study revealed that the HBV cases dropped from 17,000 cases in 1983 to 800 cases in 1995 after the implementation of vaccine immunization. Despite this, some studies revealed increased incident rates of NSIs. This did not lead to an increased rate of blood-borne infections due to NSIs. Conclusion. Proper guidelines about preventative measures, post-exposure prophylaxis as well as treatment strategies have led to decreased incidents of HIV, HBV and HCV caused by NSIs. On the other hand, incidents of NSIs have increased in some parts of the world.