DSpace Collection:
https://dspace.rsu.lv/jspui/handle/123456789/7724
2024-02-23T21:26:17ZMultiplās mielomas morfoloģiskie un imūnhistoķīmiskie prognostiskie faktori un to korelācija ar saslimšanas klīniski laboratoriskajiem rādītājiem. Promocijas darba kopsavilkums
https://dspace.rsu.lv/jspui/handle/123456789/9932
Title: Multiplās mielomas morfoloģiskie un imūnhistoķīmiskie prognostiskie faktori un to korelācija ar saslimšanas klīniski laboratoriskajiem rādītājiem. Promocijas darba kopsavilkums
Authors: Nazarovs, Jurijs
Abstract: Multiplā mieloma ir salīdzinoši reti sastopams ļaundabīgs audzējs, kas veido ap 1 % no visiem onkoloģiskajiem saslimšanas gadījumiem un 13 % no hematoloģiskajiem audzējiem. Tā visbiežāk tiek diagnosticēta pacientiem, kas ir vecāki par 70 gadiem, 35 % pacientu ir jaunāki par 65 gadiem un ap 2 % slimnieku ir jaunāki par 40 gadiem.Multiplās mielomas (MM) pētījuma aktualitāti nosaka gan Rietumu pasaulē, gan arī Latvijā pēdējos gados novērotā pieaugošā saslimstības tendence ar šo ļaundabīgo neoplāziju (Slimību profilakses un kontroles centra dati).Pēdējos 20 gados pasaulē, pateicoties agrīnākai diagnostikai un mūsdienīgākiem MM ārstēšanas paņēmieniem, pacienti dzīvo 10–20 un pat vairāk gadus, piecu gadu dzīvildze ir palielinājusies līdz pat 50–60 %.MM diagnostikā izmanto vairākus testus: seroloģiskos, radioloģiskos, citoloģiskos, histoloģiskos u. c., kas palīdz ne tikai diagnosticēt MM, bet arī noteikt tās prognozi un ārstēšanas efektivitāti. Neapšaubāmi, ievērojamu vietu MM gaitas paredzēšanā ieņem imūnhistoķīmiskie imeklējumi ar dažādu biomarķieru kombināciju noteikšanu kaulu smadzeņu trepānbiopsijās.Darba mērķis bija novērtēt kaulu smadzeņu trepānbiopsijās morfoloģiskās un imūnhistoķīmiskās izmaiņas un salīdzināt tās ar klīniskajiem un laboratoriskajiem rādītājiem, lai noteiktu svarīgākos prognostiskos MM kritērijus pacientiem ar primāri diagnosticētu šo slimību tās dažādajās stadijās.Pētījumā tika analizēti 122 slimnieku morfoloģiskie parametri: mielomas šūnu daudzums, mielomas šūnu procentuālais daudzums ar plazmoblastisku diferenciāciju un to infiltrācijas tipu, kā arī kaulu smadzeņu celularitāte un mielofibrozes pakāpe. Savukārt imūnhistoķīmiski tika izvērtēta aberanto un onkogēno marķieru (CD56, BCL2, p53, ciklīns D1, p21) ekspresija mielomas šūnās.Visi nepārtauktie mainīgie tika aprakstīti kā vidējie aritmētiskie, datu izkliedes diapazons un 95 % ticamības intervāls. Imūnhistoķīmisko un morfoloģisko parametru korelācija ar klīniski laboratoriskajiem datiem tika veikta, izmantojot Spīrmena (Spearman) neparametrisko korelācijas testu. Neparametriskie un tostarp kategoriskie dati tika salīdzināti, izmantojot Manna–Vitnija U testu, bet parametriskie – ar divu izlašu t-testu. Izanalizējot iegūtos rezultātus, tika secināts, ka kaulu smadzeņu histoloģisko datu izvērtējums pierāda, ka tādi morfoloģiskie parametri kā paaugstināta kaulu smadzeņu celularitāte, kaulaudu trabēkulu mikroosteolīze, augsts mielomas šūnu skaits, ievērojami paaugstināts mielomas šūnu procentuālais daudzums ar plazmoblastisku diferenciāciju, mielomas šūnu difūzais un jauktais infiltrācijas tips korelē ar sliktākiem klīniski laboratoriskajiem prognostiskajiem parametriem: B2MKB, kreatinīna, M-gradienta līmeņa paaugstināšanos, bet albumīna, hemoglobīna līmeņa un nieru funkcijas samazināšanos, kā arī ar vēlīnākām MM stadijām pēc Salmona–Djurī klasifikācijas (SDK).Tāpat tika konstatēts, ka CD56 marķiera ekspresijas izzušana un p53 antigēna pozitivitāte mielomas šūnās statistiski ticami korelē ar B2MKB paaugstināšanos un nieru bojājumu, kā arī ar hemoglobīna līmeņa un trombocītu skaita samazināšanos un vēlīnākām MM stadijām pēc SDK.Ciklīna D1 antigēna ekspresija mielomas šūnās statistiski ticami korelē ar MM nelabvēlīgāku, agresīvāku gaitu, t. i., B2MKB, kalcija līmeņa paaugstināšanos serumā, biežākiem klīniski radioloģiski pierādītiem kaulu bojājumiem, patoloģiskiem lūzumiem un vēlīnākām MM stadijām pēc SDK.Pētījumā tika pierādīts, ka pastāv statistiski ticama korelācija starp p21 antigēna ekspresiju mielomas šūnās un paaugstinātu M-gradienta līmeni serumā, bet samazinātu albumīna līmeni un vēlīnākām MM stadijām pēc SDK.MM slimības gaitas prognozēšanai kaulu smadzeņu biopsijās iesaku noteikt šādas histoloģiskās izmaiņas: kaulu smadzeņu celularitāti, mielomas šūnu skaitu, mielomas šūnu procentuālo daudzumu ar plazmoblastisku diferenciāciju, mielomas šūnu infiltrācijas veidu, kā arī imūnhistoķīmiski noteikt aberanto un onkogēno imūnhistoķīmisko marķieru CD56, p53, ciklīna D1 ekspresiju.
Description: Promocijas darbs izstrādāts Rīgas Stradiņa universitātē, Patoloģijas katedrā un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā Latvijā. Aizstāvēšana: Medicīnas bāzes zinātņu, tai skaitā farmācijas promocijas padomes atklātā sēdē 2022. gada 20. decmbrī plkst. 15:00, attālināti tiešsaistes platformā Zoom.2022-01-01T00:00:00ZMultiplās mielomas morfoloģiskie un imūnhistoķīmiskie prognostiskie faktori un to korelācija ar saslimšanas klīniski laboratoriskajiem rādītājiem. Promocijas darbs
https://dspace.rsu.lv/jspui/handle/123456789/9931
Title: Multiplās mielomas morfoloģiskie un imūnhistoķīmiskie prognostiskie faktori un to korelācija ar saslimšanas klīniski laboratoriskajiem rādītājiem. Promocijas darbs
Authors: Nazarovs, Jurijs
Abstract: Multiplā mieloma ir salīdzinoši reti sastopams ļaundabīgs audzējs, kas veido ap 1 % no visiem onkoloģiskajiem saslimšanas gadījumiem un 13 % no hematoloģiskajiem audzējiem. Tā visbiežāk tiek diagnosticēta pacientiem, kas ir vecāki par 70 gadiem, 35 % pacientu ir jaunāki par 65 gadiem un ap 2 % slimnieku ir jaunāki par 40 gadiem.Multiplās mielomas (MM) pētījuma aktualitāti nosaka gan Rietumu pasaulē, gan arī Latvijā pēdējos gados novērotā pieaugošā saslimstības tendence ar šo ļaundabīgo neoplāziju (Slimību profilakses un kontroles centra dati).Pēdējos 20 gados pasaulē, pateicoties agrīnākai diagnostikai un mūsdienīgākiem MM ārstēšanas paņēmieniem, pacienti dzīvo 10–20 un pat vairāk gadus, piecu gadu dzīvildze ir palielinājusies līdz pat 50–60 %.MM diagnostikā izmanto vairākus testus: seroloģiskos, radioloģiskos, citoloģiskos, histoloģiskos u. c., kas palīdz ne tikai diagnosticēt MM, bet arī noteikt tās prognozi un ārstēšanas efektivitāti. Neapšaubāmi, ievērojamu vietu MM gaitas paredzēšanā ieņem imūnhistoķīmiskie imeklējumi ar dažādu biomarķieru kombināciju noteikšanu kaulu smadzeņu trepānbiopsijās.Darba mērķis bija novērtēt kaulu smadzeņu trepānbiopsijās morfoloģiskās un imūnhistoķīmiskās izmaiņas un salīdzināt tās ar klīniskajiem un laboratoriskajiem rādītājiem, lai noteiktu svarīgākos prognostiskos MM kritērijus pacientiem ar primāri diagnosticētu šo slimību tās dažādajās stadijās.Pētījumā tika analizēti 122 slimnieku morfoloģiskie parametri: mielomas šūnu daudzums, mielomas šūnu procentuālais daudzums ar plazmoblastisku diferenciāciju un to infiltrācijas tipu, kā arī kaulu smadzeņu celularitāte un mielofibrozes pakāpe. Savukārt imūnhistoķīmiski tika izvērtēta aberanto un onkogēno marķieru (CD56, BCL2, p53, ciklīns D1, p21) ekspresija mielomas šūnās.Visi nepārtauktie mainīgie tika aprakstīti kā vidējie aritmētiskie, datu izkliedes diapazons un 95 % ticamības intervāls. Imūnhistoķīmisko un morfoloģisko parametru korelācija ar klīniski laboratoriskajiem datiem tika veikta, izmantojot Spīrmena (Spearman) neparametrisko korelācijas testu. Neparametriskie un tostarp kategoriskie dati tika salīdzināti, izmantojot Manna–Vitnija U testu, bet parametriskie – ar divu izlašu t-testu. Izanalizējot iegūtos rezultātus, tika secināts, ka kaulu smadzeņu histoloģisko datu izvērtējums pierāda, ka tādi morfoloģiskie parametri kā paaugstināta kaulu smadzeņu celularitāte, kaulaudu trabēkulu mikroosteolīze, augsts mielomas šūnu skaits, ievērojami paaugstināts mielomas šūnu procentuālais daudzums ar plazmoblastisku diferenciāciju, mielomas šūnu difūzais un jauktais infiltrācijas tips korelē ar sliktākiem klīniski laboratoriskajiem prognostiskajiem parametriem: B2MKB, kreatinīna, M-gradienta līmeņa paaugstināšanos, bet albumīna, hemoglobīna līmeņa un nieru funkcijas samazināšanos, kā arī ar vēlīnākām MM stadijām pēc Salmona–Djurī klasifikācijas (SDK).Tāpat tika konstatēts, ka CD56 marķiera ekspresijas izzušana un p53 antigēna pozitivitāte mielomas šūnās statistiski ticami korelē ar B2MKB paaugstināšanos un nieru bojājumu, kā arī ar hemoglobīna līmeņa un trombocītu skaita samazināšanos un vēlīnākām MM stadijām pēc SDK.Ciklīna D1 antigēna ekspresija mielomas šūnās statistiski ticami korelē ar MM nelabvēlīgāku, agresīvāku gaitu, t. i., B2MKB, kalcija līmeņa paaugstināšanos serumā, biežākiem klīniski radioloģiski pierādītiem kaulu bojājumiem, patoloģiskiem lūzumiem un vēlīnākām MM stadijām pēc SDK.Pētījumā tika pierādīts, ka pastāv statistiski ticama korelācija starp p21 antigēna ekspresiju mielomas šūnās un paaugstinātu M-gradienta līmeni serumā, bet samazinātu albumīna līmeni un vēlīnākām MM stadijām pēc SDK.MM slimības gaitas prognozēšanai kaulu smadzeņu biopsijās iesaku noteikt šādas histoloģiskās izmaiņas: kaulu smadzeņu celularitāti, mielomas šūnu skaitu, mielomas šūnu procentuālo daudzumu ar plazmoblastisku diferenciāciju, mielomas šūnu infiltrācijas veidu, kā arī imūnhistoķīmiski noteikt aberanto un onkogēno imūnhistoķīmisko marķieru CD56, p53, ciklīna D1 ekspresiju.
Description: Promocijas darbs izstrādāts Rīgas Stradiņa universitātē, Patoloģijas katedrā un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā Latvijā. Aizstāvēšana: Medicīnas bāzes zinātņu, tai skaitā farmācijas promocijas padomes atklātā sēdē 2022. gada 20. decmbrī plkst. 15:00, attālināti tiešsaistes platformā Zoom.2022-01-01T00:00:00ZMorphological and Immunohistochemical Prognostic Factors of Multiple Myeloma and their Correlation with Clinical and Laboratory Indicators of Morbidity. Summary of the Doctoral Thesis
https://dspace.rsu.lv/jspui/handle/123456789/9933
Title: Morphological and Immunohistochemical Prognostic Factors of Multiple Myeloma and their Correlation with Clinical and Laboratory Indicators of Morbidity. Summary of the Doctoral Thesis
Authors: Nazarovs, Jurijs
Abstract: Multiple myeloma accounts for 13% of hematologic malignancies. MM affects not only older people, but also persons of working age (35% of all) and 2% of patients are younger than 40 years.The importance of MM research is denoted by the growing incidence of the disease in the Western world and in Latvia in recent years. MM incidence has increased from 4.06 in year 2008 to 5.5 in year 2017 per 100’000 inhabitants.Over the last 20 years early diagnostics and novel treatment options have allowed for an increase in MM patient life expectancy up to 10–20 years after diagnosis, and the five-year survival rate has reached 50%.The MM workup includes serological, radiological, cytological, and histological tests that allow to verify the diagnosis, estimate the prognosis and treatment efficacy. Immunohistochemical detection of a variety of biomarker combinations in bone marrow biopsies has an important prognostic role of MM. The aim of the study was to find correlations between morphological, immunohistochemical features of the bone marrow with clinical and laboratory prognostic parameters and clinical stages of MM.Bone marrow trephine biopsies of 122 MM patients were analysed: amount of plasma cells, percentages of myeloma cells with plasmablastic morphology, myeloma cell infiltration type, bone marrow cellularity, degree of myelofibrosis, aberrant and myeloma cells expression of oncogenic immunohistochemical markers – CD56, BCL2, p53, cyclin D1, p21.The results were expressed as mean (M) ± standard deviation (SD) or percentage and range. Normality was assessed using the D’Agostino-Pearson omnibus normality test. Correlation between histological, clinical and laboratory parametric data were determined by Spearman's tests. It was found that increased bone marrow cellularity, microosteolytic lesion, high myeloma cell numbers, increased percentage of the myeloma cells with plasmablastic morphology, diffuse and mixed myeloma cell infiltration patterns were associated with worse clinical and laboratory prognostic parameters such as elevated serum ß2 microglobulin and creatinine levels, higher M-protein, decreased albumin and haemoglobin levels, renal insufficiency, and advanced stages of Salmon Durie classification.We have proved that CD56 negative and p53 positive MM patients’ groups correlate with the higher levels of ß2 microglobulin, renal insufficiency, low platelet count, decreased haemoglobin levels and advanced stages of Salmon-Durie classification.A statistically significant correlation was found between cyclin D1 expression in myeloma cells and the following prognostically poor clinical and laboratory findings – increased ß2 microglobulin serum levels, hypercalcaemia, clinically and radiologically proven bone damage or fractures, advanced stages of Salmon-Durie classification.There was proved that a statistically significant correlation exists between p21 antigen expression in myeloma cells and the following laboratory and clinical features: higher M-protein, decreased albumin level and advanced stages of Salmon-Durie classification.We recommend to investigate bone marrow material with such a combination of histological changes: amount of plasma cells percentages of myeloma cells with plasmablastic morphology, myeloma cell infiltration type, bone marrow cellularity, aberrant and myeloma cells expression of oncogenic immunohistochemical markers – CD56, BCL2, p53, cyclin D1, p21for the prediction of MM course.
Description: The Doctoral Thesis was developed at Rīga Stradiņš University, Department of Pathology and Riga East Clinical University Hospital Latvia. Defence: at the public session of the Promotion Council of Basic Sciences of Medicine, includig Pharmacy on 20 December 2022 at 15.00, remotely via online platform Zoom.2022-01-01T00:00:00ZFactors Related to COVID-19 Preventive Behaviour in Population of Latvia. Summary of the Doctoral Thesis
https://dspace.rsu.lv/jspui/handle/123456789/9923
Title: Factors Related to COVID-19 Preventive Behaviour in Population of Latvia. Summary of the Doctoral Thesis
Authors: Šuriņa, Sanita
Abstract: The aim of the Doctoral Thesis was to study the factors related to COVID-19 preventive behaviour in the population of Latvia. The Thesis was developed in two stages. Stage one theoretically established and empirically tested an integrated model of factors related to COVID-19 preventative behaviour, stage two theoretically established and empirically tested an integrated model of factors related to COVID-19 vaccination behaviour.Sample. The first stage used data from a sample of Latvian residents (n = 2608), aged 18 to 74 (M = 46.42, SD = 13.86). The second stage used data from a representative sample of the population of Latvia (n = 1017), by administrative territorial division, aged 18 to 75 years (M = 46.53, SD = 16.22).Instrumentary. The first stage of the study assessed COVID-19 preventive behaviour, trust in COVID-19 information sources, fear of COVID-19, assessment of COVID-19 threats, belief in COVID-19 conspiracy theories. The second stage of the study dealt with: COVID-19 vaccination behaviour, rationale for vaccination, perceived vulnerability, fear of COVID-19, institutional trust, perceived social support from the immediate family and perceived social support from acquaintances.Procedure. The first stage of the study used data from the Institute of Public Health National research programme (NRP) project “Impact of COVID-19 on health care system and public health in Latvia; ways in preparing health sector for future epidemics” poll “Evaluation of the impact of the COVID-19 outbreak on mental health”. The data was collected by research centre KANTAR, organising an internet survey in July, 2020. The second stage used data from the NRP “Life with COVID-19: Evaluation of overcoming the coronavirus crisis in Latvia and recommendations for societal resilience in the future”. The data was collected by research centre SKDS, organising direct interviews at respondents’ places of residence in September, 2021.Results. The results of the first stage of the Doctoral Thesis revealed, that COVID-19 preventive behaviour is associated with an assessment of COVID-19 threats, trust in COVID-19 information sources and fear of COVID-19, but not with belief in COVID-19 conspiracy theories. Among the sociodemographic factors, age (older age) and gender (female), but not education, region (location of residence) and employment status, are associated with preventive behaviour for COVID-19. Stage two results revealed that motives to protect themselves from illness, to protect other people from illness and to promote collective immunity, to continue to working and / or study, as well as institutional trust and education (higher education), are associated with COVID-19 vaccination behaviour. Perceived social support from relatives is negatively linked to vaccination behaviour, while perceived vulnerability, fear of COVID-19, perceived social support from acquaintances, age and gender are not factors related to COVID-19 vaccination behaviour.Conclusions. COVID-19 preventive behaviour is associated with assessment of COVID-19 threats, fear of COVID-19, trust in COVID-19 information sources, age (higher age) and gender (female gender). COVID-19 vaccination behaviour is associated with motives to get vaccinated to protect yourself from illness, to protect other people from illness and to promote collective immunity, to continue to working and/or study, as well as institutional trust and level of education (higher education).
Description: The Doctoral Thesis was developed at Rīga Stradiņš University, Latvia. Defence: at the public session of the Promotion Council of Psichology on 19 December 2022 at 11.30, Dzirciema Street 16, Hippocrates Lecture Theatre and remotely via online platform Zoom.2022-01-01T00:00:00Z