Tikumu audzināšana džudo filozofijā balstītās fiziskajās aktivitātēs 5–6 gadus veciem bērniem pirmsskolas un interešu izglītībā. Promocijas darbs

Abstract

Ievads. Tikumu izpratnes veicināšana pirmsskolas vecuma bērniem ir būtisks pedagoģisks uzdevums, ko iespējams īstenot, izmantojot fiziskās aktivitātes ar džudo elementiem. Izstrādāts teorijā un praksē balstīts tikumu audzināšanas modelis sporta pedagoga darbam pirmsskolā, kas veicina bērnu tikumisko īpašību attīstību, balstoties uz džudo pamatprincipiem. Modelis atbilst mūsdienu izglītības prasībām un veicina bērnu pašregulāciju un aktīvu līdzdalību. Pētījums aktualizē tikumiskās audzināšanas nozīmi pirmsskolas izglītības vidē. Pētījuma mērķis – tikumu apguves sekmēšana 5–6 gadus veciem bērniem ar džudo filozofijā un bērncentrētā pieejā balstīta kustību aktivitāšu modeļa satura lietojumu veselības un fiziskās aktivitātes mācību sporta nodarbībās pirmsskolas izglītības iestādē un interešu izglītības džudo sporta programmā pirmskolēniem. Materiāli un metodes. Pētījumā tika lietotas teorētiskās metodes, tostarp pedagoģiskās, psiholoģiskās un metodiskās literatūras analīze par tikumu audzināšanu pirmsskolas vecuma bērniem. Empīriskās metodes ietvēra bērnu uzvedības novērošanu fiziskajās aktivitātēs un ārpus tām, lai diagnosticētu cieņas, draudzīguma, godīguma un līdzdalības izpausmes; sistemātiskas pārrunas ar bērniem pēc vingrinājumiem, kas balstīti uz džudo filozofiju, lai konstatētu izmaiņas tikumu izpratnē; kā arī ekspertu anketēšanu, lai izvērtētu izstrādāto vingrinājumu un tikumu audzināšanas modeļa lietderību. Tika izstrādāts bērnu tikumu audzināšanas modelis – džudo filozofijā balstītas fiziskās aktivitātes (DFBFA) – pirmsskolas izglītībā, izvērtējot tā objektīvo un subjektīvo komponentu savstarpējo sakarību un pārbaudot modeli teorijas un prakses vienībā pirmsskolas izglītības iestāžu veselības un fizisko aktivitāšu jomas sporta nodarbībās. Pētījumā piedalījās 5–6 gadus veci bērni no trim grupām Vsevoloda Zeļonija sporta skolas (VZSS) interešu izglītības programmā “Džudo” un no divām grupām pirmsskolas izglītības iestādēs. Datu apstrādei tika lietotas matemātiski statistiskās metodes (korelācijas un regresijas analīze), un rezultāti interpretēti, izmantojot kvantitatīvo un kvalitatīvo analīzi. Rezultāti. Pētījuma rezultāti iegūti, izmantojot autores izstrādāto tikumu novērošanas skalu un psihodiagnostikas metodes (Kaļinina, Dermanova, Košeļeva), un parāda būtiskas atšķirības bērnu tikumu attīstībā atkarībā no pieredzes VZSS nodarbībās un DFBFA ieviešanas biežuma pirmsskolas izglītības vidē. Interešu izglītības grupās VZSS-1, VZSS-2 un VZSS-3 tika konstatēta izteikta pozitīva dinamika draudzības, cieņas, godīguma un sadarbības rādītājos, kas fiksēta ar autores novērojumu skalu. Kruskal–Wallis tests apstiprināja statistiski nozīmīgas atšķirības starp grupām ar dažādu nodarbību pieredzi (p < 0,05). Bērni ar divu un trīs gadu pieredzi demonstrēja augstāku emocionālās pašregulācijas, sociālās mijiedarbības un prosociālās uzvedības līmeni nekā iesācēji (VZSS-3), ko papildus apliecina psihodiagnostikas rezultāti. Pirmsskolas izglītības iestādē tika salīdzināta pamatgrupa PII-4 (DFBFA 2 reizes nedēļā) un salīdzinošā grupa PII-5 (DFBFA 1 reizi nedēļā). Autores novērojumu skalas dati rāda, ka pamatgrupā novērots izteiktāks pieaugums visos 11 kritērijos un 26 diagnostiskajos rādītājos. Iekšgrupas analīze, izmantojot Wilcoxon testu, uzrādīja statistiski nozīmīgu progresu PII-4 bērniem (p < 0,01), īpaši sadarbības, empātijas, godīguma un uzvedības pašregulācijas jomās. Savukārt Manna–Vitnija tests apstiprināja statistiski nozīmīgas atšķirības starp PII-4 un PII-5, pamatgrupai sasniedzot augstākus rezultātus lielākajā daļā rādītāju (p < 0,05). Šie rezultāti ir saskanīgi gan ar novērojumiem, gan psihodiagnostikas datiem. Kopumā pētījums apliecina, ka džudo filozofijā balstītas fiziskās aktivitātes (DFBFA) būtiski veicina 5–6 gadus vecu bērnu tikumu attīstību un šī ietekme pieaug līdz ar nodarbību regularitāti un ilgstošu iesaisti (VZSS-2, VZSS-3; PII-4). Secinājumi. Tika veikts pētījums, kurā aplūkotas pētījuma problēmas un aktualitātes, kā arī izstrādātas zinātniskās kategorijas, kas ļāva nonākt pie svarīgiem secinājumiem par pētījuma tēmu. Pētījuma teorētiskajā daļā tika analizēta tikumu audzināšanas nozīme pirmsskolas izglītībā, īpaši sporta nodarbībās, un tās iespējas džudo sporta nodarbībās. Tika konstatēts, ka jēdziens “tikumi” ietver morālo un ētisko vērtību kopumu, kas veicina indivīda spēju dzīvot harmoniski ar dabu un sabiedrību. Džudo filozofijas principi, piemēram, cieņa, godīgums un pašdisciplīna, ir svarīgi bērnu audzināšanā, attīstot raksturu un morālo stāju. Novērojumu rezultāti norāda, ka bērniem no 5 līdz 6 gadu vecumam džudo nodarbības veicina tikumu attīstību, uzlabojot fiziskās un emocionālās prasmes, piemēram, paškontroli un cieņu pret citiem. Pētījums parādīja, ka spēles un sacensību formas tiek izmantotas kā efektīvi rīki, lai veicinātu sadarbību un pašregulāciju. Ar metodēm, piemēram, rei (sveicināšanās, cieņas izrādīšana un pieklājības paklanīšanās), bērni mācās ievērot disciplīnu, savaldību un cieņu, kas ir būtiski visās dzīves sfērās. Eksperimenti pierādīja, ka regulāras džudo nodarbības uzlabo bērnu spēju veidot pozitīvas attiecības un uzlabot emocionālo stāvokli. Tika izstrādāti konkrēti kritēriji un rādītāji, lai novērtētu bērnu attīstību un veiktu sistemātisku tikumu audzināšanas uzraudzību. Pētījums uzsvēra nepieciešamību pēc pedagogu kvalifikācijas pilnveidošanas, lai efektīvāk īstenotu džudo filozofiju pirmsskolas izglītībā.