Mazas atmiņu skices par Paula Stradiņa slimnīcas Nervu (19.) nodaļas ikdienu 20. gs. 60. – 90. gados

Abstract

2006. gada 6. novembris. Pirms pāris dienām uzsnigušais sniegs saplacis, ārā ir atkal silts un tā vien liekas, ka atgriežas ieilgusī atvasara. Grūti pateikt, kas ir par iemeslu tam, lai pēkšņi it kā bez jebkāda pamata atmiņā skatītu sen piedzīvotas dienas. Šodien, pirms 44 gadiem (1962. gada 6. novembrī), dienu pirms toreizējiem t.s. oktobra svētkiem mēs abi ar profesoru Pjotru Davidoviču Perlī ieradāmiesPaula Stradiņa Republikas klīniskās slimnīcas 19. Neiroloģiskajā (tad to dēvējapar Nervu slimību) nodaļā, kas toreiz mita t. s. jaunās rozā mājas pirmajā stāvā un ko vadīja profesora sena laba paziņa daktere Sofija Jevgeņjevna Isakbajeva. Mēsbijām Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūta (LEKMI) Asinsrites fizioloģijas laboratorijas darbinieki, kas meklēja darba profilam atbilstošastelpas. Institūts atradās Altonovas ielā 4 un varēja tikai daļēji apmierināt mūsu vajadzības, jo trūka klīniskās bāzes, kas bija profesoram Perlī, un man nepieciešama, lai pētītu noteiktu slimnieku kontingentu.