Psihiskās veselības pašvērtējuma raksturojums saistībā ar sociāldemogrāfiskajiem faktoriem un procesu atkarībām Latvijas iedzīvotāju populācijā
No Thumbnail Available
Date
2021
Authors
Journal Title
Journal ISSN
Volume Title
Publisher
Rīgas Stradiņa universitāte
Rīga Stradiņš University
Rīga Stradiņš University
Abstract
veselības pašvērtējums ir viens no galvenajiem rādītājiem iedzīvotāju veselības apsekojumos. Veselības pašvērtējuma komponenti atbilst veselības definīcijas komponentiem, pēc kuras veselība ir pilnīgas fiziskās, psihiskās un sociālās labklājības stāvoklis, nevis tikai slimības vai nespējas neesamība. Psihiskās veselības pašvērtējums ir cilvēka subjektīvais viedoklis par savu psihiskās veselības stāvokli, tas ir nozīmīgs rādītājs gan pētniecībā, politikas veidošanā, gan arī klīniskajā praksē un ir pierādītā tā saistība ar tādiem faktoriem kā depresija, ambulatoro psihiskās veselības pakalpojumu izmantošana, cilvēka fiziskā veselība un hroniskās saslimšanās, antidepresantu lietošanas ilgums, kā arī saistība ar tādiem sociāldemogrāfiskajiem faktoriem kā vecums, ienākumi, izglītības līmenis, pierādot, ka psihiskās veselības pašvērtējums ir sliktās veciem cilvēkiem, cilvēkiem ar zemiem ienākumiem un zemāku izglītības līmeni. Ir svarīgi noskaidrot to sabiedrības daļu, kurai iespējams zemāks psihiskās veselības pašvērtējums, lai varētu pievērst pastiprinātu uzmanību šo grupu psihiskās veselības veicināšanas pasākumiem.
health self-assessment and one of the main indicators in population health surveys. The components of health self-assessment correspond to the components of the definition of health, according to which health is a state of complete physical, mental and social well-being and not merely the absence of disease or infirmity. Mental health self-assessment is a person's subjective opinion about their mental health condition, it is an important indicator in researches, policy-making and clinical practice and has shown to be associated with factors such as depression, use of mental health services, human physical health and chronic illnesses, duration of antidepressant use, and socio-demographic factors such as age, income, education level, proving that mental health self-assessment is poorer in the elderly, people with low income and those with a lower level of education. It is important to identify those people of the population that may have a worse mental health self-assessment, in order to pay more attention to the mental health promotion activities of these groups.
health self-assessment and one of the main indicators in population health surveys. The components of health self-assessment correspond to the components of the definition of health, according to which health is a state of complete physical, mental and social well-being and not merely the absence of disease or infirmity. Mental health self-assessment is a person's subjective opinion about their mental health condition, it is an important indicator in researches, policy-making and clinical practice and has shown to be associated with factors such as depression, use of mental health services, human physical health and chronic illnesses, duration of antidepressant use, and socio-demographic factors such as age, income, education level, proving that mental health self-assessment is poorer in the elderly, people with low income and those with a lower level of education. It is important to identify those people of the population that may have a worse mental health self-assessment, in order to pay more attention to the mental health promotion activities of these groups.
Description
Sabiedrības veselība
Public Health
Veselības aprūpe
Health Care
Public Health
Veselības aprūpe
Health Care
Keywords
psihiskās veselības pašvērtējums, azartspēļu atkarība, pārmērīga interneta lietošana, mental health self-assessment, gambling addictions, excessive use of internet