Possibilities of Fetal Surgery in Congenital Surgical Anomalies of Abdominal Organs – Literature Review
No Thumbnail Available
Date
2022
Authors
Journal Title
Journal ISSN
Volume Title
Publisher
Rīgas Stradiņa universitāte
Rīga Stradiņš University
Rīga Stradiņš University
Abstract
Šis literatūras apskats ir balstīts uz dažādu zinātnisku rakstu, gadījumu kontroles pētījumu, kohortu pētījumu un sistemātisku pārskatu analīzi un novērtējumu, kas publicēti pēdējā desmitgadē. Augļa operācijas mērķis ir uzlabot perinatālo iznākumu iedzimtu anomāliju gadījumā, kas tradicionāli ir atkarīgi no pēcdzemdību operācijas.
Mūsdienās augļa ķirurģijā tiek izmantotas četras galvenās tehnoloģijas: kordocentēze, laparotomija (dzemdes ekstravazācija), perkutānā fetoskopija un atvērtās dzemdes ķirurģija.
Embrionālo attīstību ietekmē dažādi faktori, tostarp: teratogēns, sociāli ekonomiskais stāvoklis, mātes un tēva vispārējais veselības stāvoklis, ģenētiskie faktori, ģeogrāfiskā atrašanās vieta. Ja embrioģenēzes laikā rodas traucējumi, var būt vērtīgi veikt augļa ķirurģisku iejaukšanos. Darbā ir izvērtēti viedokļi un iespējamie rezultāti.
Fetālā medicīnas ir izstrādājusi kritērijus augļa ķirurģiskas iejaukšanās izmantošanai. Tas iekļauj precīzu diagnozi un prognozi, efektīvu slimības ārstēšanas metožu trūkumu pēc dzimšanas, eksperimentālo datu pieejamību par intervences efektivitāti pirmsdzemdību periodā un tās drošību. Optimālais laiks augļa operācijai ir no 18 līdz 30 grūtniecības nedēļām.
Mūsdienu tiešsaistes attēlveidošanas sistēmu straujā attīstība ieņem milzīgu lomu to iedzimto anomāliju diagnostikā, kas tika apspriestas literatūras pārskatā.
Ultraskaņas pirmsdzemdību skrīnings ļauj diagnosticēt, piemēram, audzēju otrā trimestra sākumā, sacrococcygealu teratomu. 2011. gadā tika publicēts pētījums par lāzera koagulācijas kā SCT piegādājošo artēriju iznīcināšanas terapijas priekšrocībām. Darbības efektivitāte tika paziņota par 50%.
Vislabākie izdzīvošanas rādītāji saskaņā ar Starptautiskās augļa medicīnas un ķirurģijas biedrības datiem ir reģistrēti augļiem ar aizmugurējā urīnizvadkanāla vārstuļa sindromu. Šim sindromam ir patoloģiska audu kroka urīnizvadkanālā, kas bloķē urīna izplūšanu no urīnpūšļa. Šeit tika analizētas 27 augļa nieres manevrēšanas operācijas, kas veiktas obstruktīvu urīnceļu bojājumu dēļ, un 19 pacientiem bija pozitīva ietekme. Indikācijas ķirurģiskai korekcijai bija hidronefroze. Operācijas mērķis ir radīt aizplūšanu no augļa nierēm amnija dobumā. Publikācijā tika novērtēts, ka intrauterīnās ārstēšanas efektivitāte bija 93%.
Fetofetālās transfūzijas sindroms (FFTS) veidojas 25-30% monohorionālo dvīņu. Placentas asinsvadu lāzerablācijas izmantošana izrādījās efektīva ārstēšanas metode. No 2010. līdz 2016. gadam veiktas 142 placentas anastomožu lāzerkoagulācijas operācijas. FFTS korekcija tika veikta sindroma II-IV stadijā ar efektivitāti 84%.
Šobrīd izplatīta indikācija atvērtai ķirurģiskai operācijai ir mielomeningocele - mugurkaula trūce, kas trūces maisiņā ar cerebrospinālo šķidrumu satur arī muguras smadzeņu daļu un nervu saknes. Jaunākās publikācijas gan pierāda, ka mazāk invazīvas fetoskopiskās korekcijas operācijas mūsdienās ir drošākas un izdevīgākas nekā atvērtās dzemdes operācijas.
This literature review is based on analyze and evaluation of various scientific articles, case-control studies, cohort studies and systematic review that been published in past decade. Nowadays there are four main technologies used in fetal surgery: cordocentesis, laparotomy (extravasation of uterus), percutaneous fetoscopy and open uterus surgery. The goal of fetal surgery is to improve perinatal outcomes in congenital malformations, which traditionally depend on postnatal surgery. Different factors affect embryonic development, including : Teratogens, socio- economical status, mother’s and father’s general health condition, genetical factors, geographic location. If something goes wrong during the embryogenesis it may be valuable to perform a surgical intervention on fetus after the risks, opinions and possible outcomes have been evaluated. The international society of fetal medicine and surgery has developed criteria for use of surgical interventions on fetus. This includes; absolute presence of an accurate diagnosis and prognosis; the lack of effective methods of treatment of disease after the birth; the availability of experimental data on the effectiveness of the intervention in the prenatal period and its safety. The optimal time for fetal surgery is 18 to 30 weeks of gestation. The rapid development of modern online imaging systems is taking huge part in diagnostics of those congenital anomalies what been discussed in the literature review. Ultrasound prenatal screening allows diagnosing for example of a tumour at the begging of second trimester, sacrococcygeal teratoma. In 2011 it was published the study of the preferences of use of laser coagulation as a therapy for the destruction of arteries that are supplying SCT. The efficiency of the operations was announced as 50%. The best survival rates according to International Society for Fetal Medicine and Surgery are recorded in foetuses with posterior urethral valve syndrome. This syndrome have an abnormal fold of tissue in the urethra that blocks urine from flowing out of the bladder. Pubication that been analyzed in here included 27 fetal kidney shunting operations that been performed for obstructive lesions of the urinary tract and in 19 patients there was a positive effect. The indications for surgical correction involved hydronephrosis. Shunt positioning on the bladder is done rarely and in later pregnancy because the renal parenchyma fixes the stent better. The purpose of the operation that been is to create an outflow from fetal kidney into the amniotic cavity. In the publication it was evaluated that effectiveness of intrauterine treatment was 93%. Fetofetal transfusion syndrome (FFTS) is formed in 25-30% of monochorionic twins. Use of laser ablation of placental vessels showed to be effective treatment method. From 2010 to 2016 142 operations of laser coagulation of placental anastomoses were performed. Correction of FFTS (stage II-IV of syndrome) showed efficacy of 84%.
This literature review is based on analyze and evaluation of various scientific articles, case-control studies, cohort studies and systematic review that been published in past decade. Nowadays there are four main technologies used in fetal surgery: cordocentesis, laparotomy (extravasation of uterus), percutaneous fetoscopy and open uterus surgery. The goal of fetal surgery is to improve perinatal outcomes in congenital malformations, which traditionally depend on postnatal surgery. Different factors affect embryonic development, including : Teratogens, socio- economical status, mother’s and father’s general health condition, genetical factors, geographic location. If something goes wrong during the embryogenesis it may be valuable to perform a surgical intervention on fetus after the risks, opinions and possible outcomes have been evaluated. The international society of fetal medicine and surgery has developed criteria for use of surgical interventions on fetus. This includes; absolute presence of an accurate diagnosis and prognosis; the lack of effective methods of treatment of disease after the birth; the availability of experimental data on the effectiveness of the intervention in the prenatal period and its safety. The optimal time for fetal surgery is 18 to 30 weeks of gestation. The rapid development of modern online imaging systems is taking huge part in diagnostics of those congenital anomalies what been discussed in the literature review. Ultrasound prenatal screening allows diagnosing for example of a tumour at the begging of second trimester, sacrococcygeal teratoma. In 2011 it was published the study of the preferences of use of laser coagulation as a therapy for the destruction of arteries that are supplying SCT. The efficiency of the operations was announced as 50%. The best survival rates according to International Society for Fetal Medicine and Surgery are recorded in foetuses with posterior urethral valve syndrome. This syndrome have an abnormal fold of tissue in the urethra that blocks urine from flowing out of the bladder. Pubication that been analyzed in here included 27 fetal kidney shunting operations that been performed for obstructive lesions of the urinary tract and in 19 patients there was a positive effect. The indications for surgical correction involved hydronephrosis. Shunt positioning on the bladder is done rarely and in later pregnancy because the renal parenchyma fixes the stent better. The purpose of the operation that been is to create an outflow from fetal kidney into the amniotic cavity. In the publication it was evaluated that effectiveness of intrauterine treatment was 93%. Fetofetal transfusion syndrome (FFTS) is formed in 25-30% of monochorionic twins. Use of laser ablation of placental vessels showed to be effective treatment method. From 2010 to 2016 142 operations of laser coagulation of placental anastomoses were performed. Correction of FFTS (stage II-IV of syndrome) showed efficacy of 84%.
Description
Medicīna
Medicine
Veselības aprūpe
Health Care
Medicine
Veselības aprūpe
Health Care
Keywords
Literatūras apskats, Augļa operācija, Fetoskopija, Atvērtās dzemdes ķirurģija, Embrioģenēzes, Iedzimto anomāliju, SCT, Lāzera koagulācija, aizmugurējā urīnizvadkanāla vārstuļa sindroma, Šunta pozicionēšana urīnpūslī, Intrauterīnās ārstēšanas, Fetofetālās transfūzijas sindroms, Mugurkaula trūce., Literature review, Fetal surgery, Open uterus surgery, Fetoscope, Open uterus surgery, Congenital anomaly, SCT, Lazer coagulation, Posterior urethral valve syndrome, Kidney stent, hydronephrosis, coagulation, placental anastomoses.