Supervīzijas vajadzība teātra darba vidē Latvijā

No Thumbnail Available

Date

2023

Journal Title

Journal ISSN

Volume Title

Publisher

Rīgas Stradiņa universitāte
Rīga Stradiņš University

Abstract

Anotācija Maģistra darba pētījuma mērķis – izpētīt teātra darbinieku vajadzības supervīzijas atbalsta jomās, lai iedzīvinātu supervīziju kā iespējamu atbalsta formu teātra darba vidē Latvijā radošo profesiju profesionāļiem. Lai formulētu, kas ir teātra darba vide šī pētījuma kontekstā, tika izvirzīts pirmais pētījuma uzdevums: noskaidrot, kā radošo jomu darbinieki saskata savu darba vidi. Balstoties uz darba autora kā pētnieka un teātra darba vides eksperta pieredzi un zināšanām, identificētas piecas profesionālās darbības jomas, kurās teātra radošo profesiju darbinieki visbiežāk saskaras ar dažādiem profesionāliem izaicinājumiem un kurās varētu būt vajadzība pēc supervīzijas atbalsta. Pamatojoties uz literatūrā minēto (Apine, 2017; Bernard & Goodyear, 2013) tika identificētas un izvirzītas piecas galvenās jomas (tēmas), kurās varētu būt nepieciešams supervīzijas atbalsts teātra radošo profesiju darba vidē. Tās ir: 1) profesionālās efektivitātes paaugstināšana; 2) profesionālo robežu apzināšanās, 3) rīcības alternatīvu atrašana konkrētās darba situācijās; 4) attiecību veidošana ar kolēģiem; 5) stresa faktoru un izdegšanas mazināšana. Pētījums tika veikts divos posmos. Pirmajā posmā izstrādāta un pārbaudīta daļēji strukturēta un intervija. Otrajā posmā īstenotas daļēji strukturētās intervijas ar 12 teātra radošo profesiju pārstāvjiem viņu darba vidē un veikta to tematiskā analīze. Pētījuma rezultāti: 1) definēta teātra darba vide teātra radošo jomu pārstāvju skatījumā 2) katrā no pētītajām jomām identificēta noteikta supervīzijas vajadzība. Apkopojot atbildes, kas saistītas ar darbu komandā, secināts, ka teātra štata darbinieku un neatkarīgo teātru vidē ir vajadzība pēc komandas supervīzijas, kuras saturs vairāk būtu virzīts koncepcijas supervīzijā ar mērķi izprast komandu un procesus tajā, ietverot profesionālas atgriezeniskās saites sniegšanu un konfliktu risināšanu. Brīvmāksliniekiem būtu vajadzība pēc individuālās supervīzijas ar atbalstošo un izglītojošo funkciju. (Apine, 2017) Nākamajos pētījumos nepieciešams veikt praktiskas supervīzijas sesijas teātra darba vidē ar mērķi noskaidrot, vai supervīzija darbojas kā jēgpilns atbalsta mehānisms teātra radošo profesiju pārstāvjiem. Pētnieka ieteikums – veikt pētījumus atsevišķi valsts un pašvaldību teātros ar štata darbiniekiem, brīvmāksliniekiem un neatkarīgajās trupās.
Abstract The aim of the master's thesis research is to explore theater professionals' needs for supervisory support, intending to implement supervision as a form of support for creative individuals in Latvia's theater working environment. To contextualize this study, the primary research objective was to understand how professionals in creative fields perceive their working environment. Drawing upon the author's experience and expertise in the theater working environment, five domains were identified where theater professionals commonly face challenges and where the need for supervisory support may arise. Based on existing literature (Apine, 2017; Bernard & Goodyear, 2013), five main areas were proposed as potential domains where supervision support may be required in the theater working environment: 1) enhancing professional effectiveness, 2) understanding professional boundaries, 3) finding alternative approaches in specific work situations, 4) fostering relationships with colleagues, and 5) mitigating stress factors and burnout. The research was conducted in two stages. In the first stage, a partially structured interview was developed and tested. The second stage involved conducting semi-structured interviews with 12 representatives of creative professions in the theater industry, within their actual work environments. Thematic analysis was then performed on the collected data. Research findings include: 1) Definition of the theater working environment from the perspective of representatives in creative fields within the theater industry, and 2) Identification of specific supervisory needs within each of the researched areas. Regarding teamwork, it was concluded that theater staff and independent practitioners would benefit from team supervision focused on understanding team dynamics, providing professional feedback, and resolving conflicts. Freelance artists, on the other hand, would benefit from individual supervision with a supportive and educational function (Apine, 2017). For future studies, conducting practical supervision sessions within the theater working environment is crucial to determine the effectiveness of supervision as a meaningful support mechanism for representatives of creative professions in the theater industry. The researcher recommends conducting separate studies in state and municipal theaters, encompassing staff members, freelance artists, and independent theater companies.

Description

Supervīzija
Supervision
Izglītība, pedagoģija un sports
Education, Pedagogy and Sports

Keywords

teātra darba vide, supervīzijas atbalsta jomas, profesionālā efektivitāte, profesionālās robežas, rīcību alternatīvas, attiecības ar kolēģiem, izdegšanas risku mazināšana, theater working environment, supervisory support areas, professional effectiveness, professional boundaries, alternative approaches, relationships with colleagues, reduction of burnout risks

Citation

Collections