Biomarķieru modelis komplikāciju paredzēšanai brīvo lēveru mikroķirurģijā. Promocijas darba kopsavilkums

Abstract

Mikrovaskulāro lēveru ķirurģija ir plaši pielietota un nozīmīga metode dažādu defektu korekcijai. Neskatoties uz ievērojamu mikrovaskulārās tehnikas attīstību un kopējo komplikāciju biežuma samazināšanos, lēvera zudums joprojām ir klīnisks izaicinājums. Šī pētījuma mērķis bija atklāt jaunus virzienus komplikāciju novēršanai un izpētīt jaunus malnutrīcijas, iekaisuma un imūnmodulējošo biomarķieru modeļus, lai prognozētu komplikācijas mikrovaskulārajā lēveru ķirurģijā. Pētījuma pirmā daļa ietver literatūras apskatu, kurā analizēti 80 pētījumi no PubMed, Scopus un Web of Science datubāzēm, kas publicēti no 2007. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 1. jūlijam. Pirmās pētījuma daļas mērķis bija noteikt labākās prakses jaunos virzienus un sniegt ieskatu turpmākai pētniecībai par perioperatīvo aprūpi mikrovaskulāro lēveru ķirurģijā un iespējamajiem biomarķieriem komplikāciju paredzēšanai. Literatūras apskata rezultāti norādīja, ka nepietiekama uztura, hipoalbuminēmijas, hroniska iekaisuma un hiperkoagulācijas izvērtēšanai šobrīd trūkst pietiekamu datu, tomēr tie ir daudzsološi virzieni turpmākai pētniecībai. Prospektīvās daļas pirmajā novērošanas tipa pētījumā, tika iekļauti 72 pilngadīgi pacienti, kuriem tika veikta plānveida mikrovaskulārā lēvera operācija. Pirmā pētījuma mērķis bija novērtēt uztura stāvokļa kontroles (CONUT, Controlling Nutritional Status) indeksa prognostisko vērtību attiecībā uz komplikācijām mikrovaskulāro lēveru ķirurģijā. Asins paraugi pilnas asinsainas, kopējā plazmas holesterīna un albumīna līmeņu noteikšanai tika iegūti operācijas dienā pirms pirmo kristaloīdu ievades. Serumā noteiktā albumīna koncentrācija, perifēro limfocītu skaits un kopējā holesterīna koncentrācija tika izmantoti, lai aprēķinātu CONUT indeksu. CONUT indeksa laukums zem līknes (AUC, Area Under Curve) nelielu lēvera komplikāciju prognozēšanai bija 0.813 (0.659–0.967, p = 0.012). CONUT vērtība > 2 tika norādīta kā optimāla robežvērtību analīzē (p = 0.022). Pacientiem ar lēvera komplikācijām bija ilgāks hospitalizācijas laiks (13.55, 10.99–16.11 pret 25.38, 14.82–35.93; p = 0.004). CONUT indeksam ir nozīmīga prognostiska vērtība nelielu lēvera komplikāciju paredzēšanai, taču tas neparedz lēvera zudumu. Prospektīvās daļas otrā novērošanas tipa pētījuma mērķis bija novērtēt fibrinogēna un albumīna attiecības (FAR, Fibrinogen-to-albumin ratio) saikni ar pēcoperācijas komplikācijām. Tajā iekļauti 130 pilngadīgi pacienti, kuriem tika veikta plānveida mikrovaskulārā lēvera operācija. Pirmsoperācijas asins paraugi fibrinogēna un albumīna līmeņu noteikšanai tika iegūti operācijas dienā pirms kristaloīdu ievades. Binārās loģistiskās regresijas analīze parādīja, ka pacientiem ar FAR < 0.08 un FAR < 0.06 bija paaugstināts lēvera hematomas vai lēvera zuduma risks (IA 3.68, 1.04–13.03, p = 0.044 un 6.01, 1.71–21.08, p = 0.005). Pacientiem ar FAR > 0.10 bija paaugstināts nelielu lēvera komplikāciju risks (IA 5.47, 1.33–22.50, p = 0.019). Gan pacientiem ar FAR < 0.06, gan ar FAR > 0.10 bija paaugstināta lēveru komplikāciju iespējamība (IA 4.71, 1.27–18.03, p = 0.021 un IA 3.09, 1.08–8.81, p = 0.035), kas liecina par U veida saistību. Prospektīvās daļas trešā pētījuma mērķis bija izvērtēt von Villebranda faktora antigēna (vWF:Ag, von Willebrand factor antigen) saistību ar lēvera komplikācijām 88 pilngadīgiem pacientiem, kuriem tika veikta plānveida mikrovaskulārā lēvera operācija. Pirmsoperācijas asins paraugi tika savākti operācijas dienā pirms kristaloīdu ievadīšanas. Tika noteikta plazmas vWF:Ag, albumīna, neitrofilu-limfocītu attiecības (NLR, Neutrophil-to-lymphocyte ratio), interleikīna-6, C-reaktīvā olbaltuma (CRO, C-reactive protein) un fibrinogēna koncentrācija. vWF:Ag līmenis bija augstāks pacientiem ar lēvera zudumu, salīdzinot ar pacientiem bez komplikācijām (217.94 IU/dL, 137.27–298.45 vs. 114.14, 95.67–132.71, p = 0.001). Regresijas analīze atklāja saikni starp vWF:Ag un lēvera zudumu pie robežvērtības 163.73 IU/dL (IA 70.22, 10.74–485.28, p = 0.043). Paaugstinātas vWF:Ag koncentrācijas bija saistītas ar paaugstinātām fibrinogēna (p < 0.001), CRO (p < 0.001), interleikīna-6 (p = 0.032) un NLR (p = 0.019) koncentrācijām. Šīs daļas rezultāti liecina, ka pirmsoperācijas vWF:Ag koncentrācija plazmā ir saistīta ar iekaisuma biomarķieriem, un vWF:Ag > 163.73 IU/dL norāda uz palielinātu lēvera zuduma risku. Prospektīvās daļas ceturtā pētījuma mērķis bija izvērtēt transformējošā augšanas faktora beta-1 (TGF-?1, Transforming growth factor beta-1) prognostisko vērtību attiecībā uz mikrovaskulāro lēveru komplikāciju risku. Šajā prospektīvajā novērošanas tipa pētījumā tika iekļauti 173 pacienti, kuriem tika veikta plānveida mikrovaskulārā lēvera operācija. Visi pacienti ar lēvera zudumu vai nelielām lēvera komplikācijām (n = 22) tika iekļauti komplikāciju grupā. Izmantojot vienkāršo randomizāciju, tika atlasīts vienāds skaits pacientu bez komplikācijām (n = 22), izveidojot 44 pacientu grupu laboratorisko analīžu veikšanai. Pirmsoperācijas asins paraugi tika savākti operācijas dienā pirms kristaloīdu ievadīšanas. Pēcoperācijas asins paraugi tika ievākti pēc operācijas beigām operāciju zālē. Plazmas TGF-?1 koncentrācijas plazmā tika noteiktas pirms un pēc operācijas. Pirmsoperācijas asins paraugos tika noteikta pilna asins aina, albumīns, interleikīns-6, kopējais olbaltums, triglicerīdi, kopējais holesterīns, augsta un zema blīvuma lipoproteīnu holesterīns, CRO un fibrinogēna līmenis. Paaugstināta pēcoperācijas TGF-?1 koncentrācija bija pozitīvi saistīta ar pirmsoperācijas fibrinogēna (p = 0.020), CRO (p = 0.021), hemoglobīna (p = 0.009) koncentrāciju kā arī hematokrītu (p = 0.039). TGF-?1 pieaugums tūlītēji pēc operācijas bija izteiktāks pacientiem, kam sekojoši bija lēvera zudums, salīdzinājumā ar pacientiem bez komplikācijām vai nelielām lēvera komplikācijām (0.403 log10 ng/ml, 0.024–0.782 vs. 0.157, 0.029–0.285 vs. ?0.089, ?0.233–0.056, p = 0.002). Regresijas analīze atklāja, ka TGF-?1 pieaugums (ng/dl) pēc operācijas palielina tūlītēja lēvera zuduma iespējamību (IA 2.028, 1.185–3.471, p = 0.009). Pētnieciskā darba gaitā izstrādāti nepietiekama uztura, iekaisuma, koagulācijas un imūnās atbildes biomarķieru modeļi komplikāciju paredzēšanai mikrovaskulāro lēveru ķirurģijā. Pētījumā atklātas nozīmīgas atziņas par atsevišķu komplikāciju tipu patoģenēzi un paplašināta izpratne par komplikāciju riska perioperatīvo laboratoro novērtēšanu.