Antigones un Mēdejas ceļi Baltijas teātrī

Abstract

Pētījumā salīdzināti trīs antīko traģēdiju – Sofokla “Antigones”, Eurīpida “Mēdejas” un Senekas “Mēdejas” – recepcijas attīstība Baltijā. Rakstā apkopoti rezultāti no vairākiem iepriekš izstrādātiem antīkās traģēdijas recepcijai Latvijā, Lietuvā un Igaunijā veltītiem pētījumiem. Diahroniskā pārskatā apkopotas ziņas par antīko traģēdiju tulkošanas un iestudēšanas vēsturi. Recepcijas attīstības pētījumu papildina tulkoto un iestudēto vēlāku periodu mīta recepcijas tekstu apskats, detalizētāk pievēršoties kultūrtelpā nozīmīgākajiem iestudējumiem un to kritikai. Lai ierobežotu plašo mīta recepcijas tekstu materiālu, padziļinātai analīzei izvēlēti tikai dramaturģijas teksti. Antīko tekstu recepcijai un mītu interpretācijai Latvijā, Lietuvā un Igaunijā piemīt gan kopīgas, gan atšķirīgas iezīmes. Līdzības nosaka vēsturiskie un sociālpolitiskie notikumi, kas kopīgi visai Baltijai. Savukārt atšķirīgais radies no kultūru un valodu īpatnībām. Antīko traģēdiju un to recepcijas tekstu tulkošanas un iestudēšanas hronoloģija atklāj ideju pārnesi un līdzības interpretāciju virzienos, kurus diktē laikmeta gars un aktualitātes. Antigones mīta recepcijas piemērs demonstrē antīko avotu un recepcijas tekstu saplūšanu, veidojot vienotu mīta izpratni kultūrtelpā. Turklāt šāda recepcijas attīstība īstenojas visās trijās Baltijas valstīs. Mēdejas mīta recepcijas veidošanā noteicošie ir vēlāku laiku teksti. Lai arī recepcijas teksti un to popularitāte teātrī katrā no Baltijas valstīm atšķiras, Mēdejas mīta interpretācijas Baltijas kultūrtelpā kopumā ir līdzīgas.