Balss tipa noteikšana un aerodinamiskie mērījumi profesionāliem dziedātājiem kombinācijā ar balss saišu biežāko komplikāciju – dziedātāju mezgliņu morfopatoģenēzes analīzi. Promocijas darba kopsavilkums

Abstract

Pētījuma ietvaros tika veikti mērījumi, izstrādāta jauna, praktiski lietojama metode vokālā balss tipa objektīvai noteikšanai, kuras pamatā ir elpceļu anatomisko un aerodinamisko parametru izvērtējums. Pētījumā piedalījās 60 profesionāli dziedātāji – operas solisti, augstskolu studenti un kora mākslinieki, kuri tika klasificēti sešās vokālajās grupās. Ar digitālās rentgenogrāfijas un spirometrijas palīdzību tika mērīts balsenes, trahejas un lielo bronhu tilpums, kā arī plaušu vitālā kapacitāte, pīķa izelpas plūsma un gaisa caurlaidība dažādos bronhu līmeņos. Papildus tika reģistrēts katra dalībnieka augums un svars. Statistiskā analīze parādīja nozīmīgu korelāciju starp elpceļu morfoloģiskajiem rādītājiem un balss tipa klasifikāciju – jo lielāks bija balsenes un traheobronhiālais tilpums, jo zemāks bija balss tips. Īpaši izteikta saistība bija balsenes tilpuma un maksimālās izelpas plūsmas (PEF) rādītājos. Dziedātāju mezgliņi ir viens no biežāk sastopamajiem balss saišu bojājumu veidiem profesionālu vokālistu vidū. Tie parasti attīstās ilgstošas balss pārslodzes rezultātā, taču to veidošanās bioloģiskie mehānismi joprojām nav pilnībā izprasti. Šajā pētījumā tika padziļināti analizēti morfopatogēnie procesi, kas saistīti ar šo mezgliņu veidošanos, īpašu uzmanību pievēršot šūnu proliferācijai, apoptozei, iekaisuma aktivitātei un audiem raksturīgajām pārmaiņām atkarībā no vokālā balss tipa. Pētījumā tika iekļauti balss saišu audi no desmit sievietēm ar histoloģiski apstiprinātiem dziedātāju mezgliņiem, kas salīdzināti ar septiņiem kontroles paraugiem no klīniski veseliem audiem. Imunohistoķīmiskā analīze atklāja būtiski augstāku šūnu proliferācijas marķiera (Ki-67), apoptozes noteikšanas metodes TUNEL, epidermālā augšanas faktora receptora (EGFR), asinsvadu endotēlija augšanas faktora (VEGF) un interleikīna-1 alfa (IL-1?) ekspresiju bojātajos audos, norādot uz aktīvu iekaisumu un audu remodelāciju. Savukārt interleikīna-10 (IL-10) un proteīna gēna produkta 9.5 (PGP 9.5) ekspresijas līmeņos būtiskas atšķirības grupās netika konstatētas. Vecuma ietekme uz audu izmaiņām šajā izlases grupā nebija statistiski nozīmīga. Izmantojot objektīvus anatomiskus un fizioloģiskus rādītājus un apvienojot morfoloģijas, fizioloģijas un foniatrijas principus, ir izstrādāta praktiski lietojama metode, kas var kalpot kā papildrīks gan zinātnē, gan profesionālajā praksē. Ir pierādīts, ka balsenes un traheobronhiālā tilpuma rādītāji cieši korelē ar vokālā balss tipu – lielāks elpceļu tilpums saistīts ar zemāku balss tipu. Šī sakarība sniedz jaunu skatījumu uz balss tipa noteikšanu kā fizioloģiski pamatotu procesu. Izstrādātā metode, kas apvieno digitālās rentgenogrāfijas, spirometrijas un antropometriskos mērījumus, ir piemērojama balss tipa objektīvai noteikšanai, kā arī riska novērtējumam profesionālo dziedātāju vidū. Dziedātāju mezgliņu histoloģiskā analīze atklāj aktīvus šūnu pārmaiņu procesus bojātajos audos, kas izpaužas ar augstu proliferācijas, apoptozes un iekaisuma marķieru ekspresiju. Tas liecina par hroniskas balss slodzes ietekmi uz balss saišu audu struktūru. Bioloģiskie marķieri, piemēram, Ki-67, EGFR, VEGF un IL-1?, var kļūt par vērtīgiem instrumentiem profesionālās balss bojājumu diagnostikā un terapijas efektivitātes novērtēšanā. Konstatēts, ka vokālais balss tips var būt ne tikai fonētisks, bet arī nozīmīgs faktors audu patoloģiju riska izvērtējumā, kas liek pārdomāt individuālu pieeju balss slodzes plānošanai. Vecuma ietekme šajā pētījumā netika statistiski apstiprināta, tādējādi izceļot slodzes un morfoloģisko īpatnību lielāku nozīmi balss audu pārmaiņu kontekstā. Pētījuma rezultāti uzsver starpdisciplināras pieejas nozīmi, kas ļauj apvienot teorētiskas zināšanas ar praktisku lietojumu vokālās veselības saglabāšanā un profilaksē. Apvienojot morfoloģiskās, fizioloģiskās un fonētiskās pieejas, pētījums piedāvā padziļinātu skatījumu uz balss tipa un patoloģisko izmaiņu savstarpējo ietekmi. Izstrādātā metodoloģija var tikt izmantota gan profesionālu vokālistu diagnostikā un riska novērtēšanā, gan foniatrijas praksē, palīdzot izvērtēt balss slodzes piemērotību un savlaicīgi novērst iespējamos bojājumus. Šī izpēte sniedz būtisku ieguldījumu balss fizioloģijas izpratnē un profesionālās balss veselības saglabāšanā. Šī pētījuma abas daļas – balss tipa noteikšanas metodikas izstrāde un dziedātāju mezgliņu morfofunkcionālā analīze – ir savstarpēji konceptuāli saistītas. Balss tips šajā darbā tiek aplūkots ne tikai kā fonētiska vai pedagoģiska kategorija, bet arī kā anatomiski un fizioloģiski determinēta individuāla īpašība, kas ietekmē balss aparāta biomehānisko slodzi. Elpceļu morfoloģija un aerodinamiskie rādītāji nosaka skaņas veidošanās mehānismus, savukārt ilgstoša neatbilstoša slodze šai individuālajai struktūrai var veicināt patoloģisku izmaiņu attīstību balss saišu audos, kas var izpausties dziedātāju mezgliņos. Tādējādi balss tipa objektīva noteikšana un audu bioloģisko pārmaiņu analīze veido vienotu izpratnes modeli par profesionālās balss fizioloģiju, riska faktoriem un profilakses iespējām.