Hroniska C hepatīta reģistrēto pacientu raksturojums pēc demogrāfiskajiem faktoriem, dzīvesvietas un riska faktoriem Latvijā no 2009. līdz 2018.gadam

No Thumbnail Available

Date

2020

Journal Title

Journal ISSN

Volume Title

Publisher

Rīgas Stradiņa universitāte
Rīga Stradiņš University

Abstract

Nosaukums: Hroniska C hepatīta reģistrēto pacientu raksturojums pēc demogrāfiskajiem faktoriem, dzīvesvietas un riska faktoriem Latvijā no 2009. līdz 2018. gadam. Mērķis: Raksturot Latvijā no 2009. līdz 2018. gadam reģistrētos hroniska C hepatīta pacientus pēc demogrāfiskajiem faktoriem, dzīvesvietas un riska faktoriem. Aktualitāte: C hepatīts ir nopietns apdraudējums sabiedrības veselībai. Pasaules Veselības organizācija ir nospraudusi mērķi līdz 2030. gadam izskaust C hepatītu kā būtisku risku sabiedrībai. Lai plānotu un īstenotu valsts mēroga profilakses pasākumus infekcijas izplatības mazināšanai populācijā, ir nepieciešams apzināt infekcijas riska grupas. Pētījuma dizains: Retrospektīvs kohortas pētījums Hipotēze: Hroniska C hepatīta pacientu demogrāfiskais raksturojums, dzīvesvieta un riska faktoru izplatība atšķiras sieviešu un vīriešu starpā. Metodes: Darbs tika veikts, analizējot datus no Slimību profilakses un kontroles centra uzturētās Valsts infekcijas slimību uzraudzības un monitoringa sistēmas (VISUMS). Pētījumā iekļauti dati par 14 808 pacientiem, kas reģistrēti VISUMS laika posmā no 2009. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim: pacienta dzimums, vecums, deklarētā dzīvesvieta, riska faktori. Datu analīzei bakalaura darbā tika izmatotas aprakstošās statistikas metodes: biežums, relatīvais biežums un šķērstabulas. Lai noteiktu atšķirības starp neatkarīgo un atkarīgo mainīgo pazīmēm, tika pielietots Hī-kvadrāta tests. Statistiskā ticamība tika balstīta uz 95% ticamības intervālu un būtiskuma līmeni (p). Rezultāti tika uzskatīti par statistiski ticamiem, ja p < 0,05. Secinājumi: Laika posmā no 2009. gada līdz 2018. gadam hronisks C hepatīts biežāk reģistrēts vīriešiem nekā sievietēm. Lielākais īpatsvars hroniska C hepatīta pacientu dzīvo Rīgā, vīrieši salīdzinoši biežāk dzīvo pilsētās, bet sievietes – mazpilsētās vai lauku teritorijā. Rīgā dzīvo lielāks gados jaunākas pacientu populācijas īpatsvars, taču mazpilsētās un lauku teritorijā – lielāks gados vecākas pacientu populācijas īpatsvars nekā vidēji valstī. Lielākais īpatsvars pacientu ir vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem. Sievietēm biežāk nekā vīriešiem hronisks C hepatīts atklāts pēc 60 gadu vecuma sasniegšanas. Vīriešu vidū biežāk izplatītie riska faktori ir injicējamo narkotiku lietošana, atrašanās ieslodzījuma vietā un riskanta seksuālā uzvedība. Sieviešu vidū biežāk izplatītie riska faktori ir riskanta seksuālā uzvedība, injicējamo narkotiku lietošana un sadzīves kontakts ar slimnieku vai vīrusa nēsātāju. Saturs: bakalaura darbs ir sadalīts ir 4 nodaļās un 12 apakšnodaļās. Kopējais darba apjoms ir 57 lappuses, ieskaitot 4 attēlus un 5 pielikumus. Izmantoti 78 literatūras avoti. Atslēgas vārdi: hronisks C hepatīts
Title: Characteristics of registered patients with chronic hepatitis C by demographic factors, place of residence and risk factors in Latvia from 2009 to 2018. Aim: To characterize chronic hepatitis C patients registered in Latvia from 2009 to 2018 by demographic factors, place of residence and risk factors. Background: Hepatitis C is a serious threat to public health. The World Health Organization has set a target of eradicating hepatitis C as a significant risk to society by 2030. In order to plan and implement nationwide prevention measures to reduce the spread of infection in the population, it is necessary to identify groups at risk of infection. Hypothesis: The demographics, place of residence, and prevalence of risk factors in chronic hepatitis C patients differ between women and men. Study methods: The data from the National Communicable Disease Surveillance and Monitoring System (VISUMS) maintained by the Centre for Disease Prevention and Control was analysed. The study included data on 14 808 individuals registered in the time period from January 1, 2009 to December 31, 2018: patient's gender, age, declared place of residence, risk factors. Descriptive statistical methods were used for data analysis in the bachelor thesis: frequency, relative frequency and crosstabs. The Chi-square test was used to determine the differences between the features of the independent and dependent variables. Statistical reliability was based on 95% confidence interval (95% CI) and significance levels (p). The results were considered statistically significant if p < 0.05. Study design: Retrospective cohort study Conclusions: Between 2009 and 2018, chronic hepatitis C was more common in men than women. The largest proportion of chronic hepatitis C patients live in Riga, men relatively more often live in cities, but women - in small towns or rural areas. Riga has a higher proportion of younger patients, but in small towns and rural areas - a larger proportion of older patients than the national average. The largest proportion of patients is in the age group of 30 to 39 years. Chronic hepatitis C is more common in women than in men after the age of 60. The most common risk factors for men are injecting drug use, imprisonment and risky sexual behaviour. The most common risk factors for women are risky sexual behaviour, injectable drug use, and domestic contact with a patient or carrier of the virus. Content: the bachelor thesis is divided into 4 chapters and 12 subsections. The total volume of the thesis is 57 pages, including 4 figures and 5 appendices. 78 literature sources have been used. Key words: chronic hepatitis C

Description

Sabiedrības veselība
Public Health
Veselības aprūpe
Health Care

Keywords

hronisks C hepatīts, chronic hepatitis C

Citation

Collections