Socrates. 2019, 1 (13)

Permanent URI for this collection

http://hdl.handle.net/123456789/921

Browse

Browsing Socrates. 2019, 1 (13) by Subject "data"

Now showing 1 - 1 of 1
  • No Thumbnail Available
    Item
    Personas datu aizsardzības mērķis un tiesiskā regulējuma vēsturiskā attīstība
    (Rīgas Stradiņa universitāte / Rīga Stradiņš University, 2019) Reine-Vītiņa, Agnese; Rīgas Stradiņa universitāte, Juridiskā fakultāte, Latvija
    Mūsdienās tiesības uz privāto dzīvi nepieciešamas ikvienā demokrātiskā sabiedrībā, un šo tiesību iekļaušana konstitūcijā juridiski garantē fiziskas personas rīcības brīvību un vienlaikus arī citu – valsts pamatlikumā noteikto – cilvēka tiesību īstenošanu [5]. Personas datu aizsardzības institūts tika izveidots, izpratnes par tiesību uz personas privātās dzīves neaizskaramību saturu paplašinot 20. gadsimta 70. gados, kad vairāku Eiropas valstu valdības uzsāka informācijas apstrādes projektus, piemēram, tautas skaitīšanu u. c. Informācijas tehnoloģiju attīstība ļāva arvien vairāk informācijas par personām glabāt un apstrādāt elektroniski. Viena no tiesību problēmām bija informācijas vākšana par fizisku personu un tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību ievērošana. Lai nodrošinātu privātās dzīves aizsardzību, atsevišķas Eiropas valstis pēc savas iniciatīvas pieņēma likumus par datu aizsardzību. Pirmie likumi par personas datu aizsardzību Eiropā tika pieņemti Vācijas Federatīvajā Republikā, tad Zviedrijā (1973), Norvēģijā (1978) un citur [8, 10]. Ne visas valstis pieņēma likumus par datu aizsardzību vienlaikus, tāpēc Eiropas Padome nolēma izstrādāt konvenciju, lai unificētu datu aizsardzības noteikumus un principus.