Browsing by Author "Voicehovska, Jūlija"
Now showing 1 - 6 of 6
Results Per Page
Sort Options
Item Ādas novecošanās pazīmju novērtējums pacientiem ar metabolisko sindromu pēc substitūcijas ar selēnu. Promocijas darba kopsavilkums(Rīgas Stradiņa universitāte, 2021) Janovska, Jana; Ķīsis, Jānis; Voicehovska, JūlijaIevads. Ādas novecošanās ir sarežģīta bioloģiska parādība, kas sastāv no divām komponentēm, kas savstarpēji pārklājas: iekšējās (īstās novecošanās) un ārējās. Iekšējā novecošanās galvenokārt ir ģenētiski noteikta un neizbēgama pārmaiņa, kas attiecināma tikai uz laika gaitu. Tā atgādina novecošanos, kas ir novērojama lielākajā daļā iekšējo orgānu, un tās pamatā esošie mehānismi, visticamāk, ir saistīti ar samazinātu proliferācijas spēju, kas noved pie šūnu novecošanās un ādas šūnu biosintētiskās aktivitātes izmaiņām. Metaboliskā sindroma gadījumā viens no patoģenētiskajiem mehānismiem ir oksidatīvais stress, kas uztur organismā un arī ādā hronisku latentu iekaisumu. Oksidatīvais stress, kas, pēc vairākiem viedokļiem, ieņem centrālo patoģenētisko lomu metaboliskā sindroma attīstībā, ir proksidantu / antioksidantu disbalansa stāvoklis, kura gadījumā reaktīvo skābekļa formu (reactive oxygen species) kopējais apjoms organismā pārsniedz organisma antioksidatīvās aizsardzības spējas. Reaktīvo skābekļa formu pārpalikums var izraisīt lipīdu, proteīnu oksidāciju un DNS oksidatīvo bojājumu. Mērķis. Darba mērķis bija pētīt ādas fotonovecošanās pazīmes un izvērtēt selēna terapijas efektivitāti pacientiem ar metabolisko sindromu, Latvijas iedzīvotājiem. Materiāli un metodes. Tika veikts prospektīvs pētījums, kurā bija iesaisīti 196 abu dzimumu pacienti no profesora Jāņa Ķīša privātprakses. Pētījumā pavisam tika izmeklēti 165 metaboliskā sindroma pacienti, kā arī 31 praktiski vesels pacients (kontroles grupa). Tika veikta ādas dermatoskopiska klīniskā diagnostika, laboratoriska izmeklēšana (oksidatīvā stresa noteikšana, bioķīmiskās analīzes), histoloģiska izmeklēšana (ādas punch biopsija). Ādas glikācijas gala produktu mērīšanai izmantots aparāts AGE Reader. Rezultāti. Mediānais vidukļa apkārtmērs metaboliskā sindroma pacientiem ir 95 cm, kontroles grupā – 78 cm; mediānais ķermeņa masas indekss metaboliskā sindroma pacientiem ir 28,1 kg/m2, kontroles grupā – 23,5 kg/m2 (p < 0,001); zema blīvuma lipoproteīnu līmenis metaboliskā sindroma pacientiem ir 3,7 mmol/L, kontroles grupā – 3,0 mmol/L (p < 0,001); triglicerīdu līmenis metaboliskā sindroma pacientiem ir 1,9 mmol/L, kontroles grupā – 1,0 mmol/L (p < 0,001). Mediānais arteriālais asinsspiediens metaboliskā sindroma pacientiem ir 130/82 mmHg, kontroles grupā – 118/78 mmHg (p < 0,001). Ar aparātu AGE Reader mērot glikācijas gala produktu kumulāciju ādā, metaboliskā sindroma pacientiem tā ir 2,0 AU un kontroles grupā – 1,5 AU (p = 0,015). Pacientiem ar metabolisko sindromu atšķirībā no kontroles grupas ir novērotas šādas ādas novecošanās pazīmes: dispigmentācija, seborejiskā keratoze un telangiektāzija, aktīniskā keratoze un acanthosis nigricans atradne (hiperpigmentācija, ādas sabiezējums, papilomatoze). No dermoskopiskām pazīmēm ir novērojami paplašināti asinsvadu kapilāri, pastiprināts pigmenta tīklojums. Savukārt histoloģiskā atradne ir ādas hiperkeratoze un epidermas sabiezējums, novēro arī dermas elastozi ar ekstracelulārās matrices degradāciju un perivaskulāro infiltrāciju ar dermas kapilāru sašaurinājumu. Summējot un analizējot novecošanās pazīmes ādā, dermoskopiskās izmaiņas un oksidatīvā stresa parametrus, tika izstrādāts ādas novecošanās indekss (ĀNI), aprakstu sk. 2. pielikumā. Metaboliskā sindroma pacientiem ĀNI (mediāna = 6) ir augstāks, salīdzinot ar kontroles grupu (mediāna = 4). Secinājumi. Pacientiem ar metabolisko sindromu oksidatīvais stress raksturīgs ar paaugstinātu malondialdehīda (MDA) līmeni (kontroles grupā mediānais MDA = 2,82; metaboliskā sindroma pacientiem mediānais MDA = 2,99) un paaugstinātu superoksīda dismutāzes (SOD) aktivitāti (kontroles grupā mediānais SOD = 1512, metaboliskā sindroma pacientiem mediānais SOD = 1545). Tika pierādīta MDA un SOD kā agrīnu biomarķieru nozīme metaboliskā sindroma pacientu novērošanā un ārstēšanā, metaboliskā sindroma profilaksē. Ādas novecošanās indekss, kura sastāvā ir integrētas savstarpējas sakarības starp ādas izmaiņām un brīvo radikāļu bojājumu, proti, ādas novecošanās indekss (mediāna = 6), pacientiem ar MetS ir augstāks, salīdzinot ar kontroles grupas mediāno ādas novecošanās indeksu (mediāna = 4), (p=0,005). Ņemot vērā oksidatīvā stresa īpatnības metaboliskā sindroma pacientiem, proti, MDA, SOD un brīvo radikāļu izraisītas ādas novecošanās pazīmju (kseroze, lentigo, acanthosis nigricans) savstarpējās likumsakarības, tiek secināts par MDA un SOD nozīmi pacientu novērošanā un ārstēšanā, metaboliskā sindroma profilaksē.Item Ādas novecošanās pazīmju novērtējums pacientiem ar metabolisko sindromu pēc substitūcijas ar selēnu. Promocijas darbs(Rīgas Stradiņa universitāte, 2021) Janovska, Jana; Ķīsis, Jānis; Voicehovska, JūlijaIevads. Ādas novecošanās ir sarežģīta bioloģiska parādība, kas sastāv no divām komponentēm, kas savstarpēji pārklājas: iekšējās (īstās novecošanās) un ārējās. Iekšējā novecošanās galvenokārt ir ģenētiski noteikta un neizbēgama pārmaiņa, kas attiecināma tikai uz laika gaitu. Tā atgādina novecošanos, kas ir novērojama lielākajā daļā iekšējo orgānu, un tās pamatā esošie mehānismi, visticamāk, ir saistīti ar samazinātu proliferācijas spēju, kas noved pie šūnu novecošanās un ādas šūnu biosintētiskās aktivitātes izmaiņām. Metaboliskā sindroma gadījumā viens no patoģenētiskajiem mehānismiem ir oksidatīvais stress, kas uztur organismā un arī ādā hronisku latentu iekaisumu. Oksidatīvais stress, kas, pēc vairākiem viedokļiem, ieņem centrālo patoģenētisko lomu metaboliskā sindroma attīstībā, ir proksidantu / antioksidantu disbalansa stāvoklis, kura gadījumā reaktīvo skābekļa formu (reactive oxygen species) kopējais apjoms organismā pārsniedz organisma antioksidatīvās aizsardzības spējas. Reaktīvo skābekļa formu pārpalikums var izraisīt lipīdu, proteīnu oksidāciju un DNS oksidatīvo bojājumu. Mērķis. Darba mērķis bija pētīt ādas fotonovecošanās pazīmes un izvērtēt selēna terapijas efektivitāti pacientiem ar metabolisko sindromu, Latvijas iedzīvotājiem. Materiāli un metodes. Tika veikts prospektīvs pētījums, kurā bija iesaisīti 196 abu dzimumu pacienti no profesora Jāņa Ķīša privātprakses. Pētījumā pavisam tika izmeklēti 165 metaboliskā sindroma pacienti, kā arī 31 praktiski vesels pacients (kontroles grupa). Tika veikta ādas dermatoskopiska klīniskā diagnostika, laboratoriska izmeklēšana (oksidatīvā stresa noteikšana, bioķīmiskās analīzes), histoloģiska izmeklēšana (ādas punch biopsija). Ādas glikācijas gala produktu mērīšanai izmantots aparāts AGE Reader. Rezultāti. Mediānais vidukļa apkārtmērs metaboliskā sindroma pacientiem ir 95 cm, kontroles grupā – 78 cm; mediānais ķermeņa masas indekss metaboliskā sindroma pacientiem ir 28,1 kg/m2, kontroles grupā – 23,5 kg/m2 (p < 0,001); zema blīvuma lipoproteīnu līmenis metaboliskā sindroma pacientiem ir 3,7 mmol/L, kontroles grupā – 3,0 mmol/L (p < 0,001); triglicerīdu līmenis metaboliskā sindroma pacientiem ir 1,9 mmol/L, kontroles grupā – 1,0 mmol/L (p < 0,001). Mediānais arteriālais asinsspiediens metaboliskā sindroma pacientiem ir 130/82 mmHg, kontroles grupā – 118/78 mmHg (p < 0,001). Ar aparātu AGE Reader mērot glikācijas gala produktu kumulāciju ādā, metaboliskā sindroma pacientiem tā ir 2,0 AU un kontroles grupā – 1,5 AU (p = 0,015). Pacientiem ar metabolisko sindromu atšķirībā no kontroles grupas ir novērotas šādas ādas novecošanās pazīmes: dispigmentācija, seborejiskā keratoze un telangiektāzija, aktīniskā keratoze un acanthosis nigricans atradne (hiperpigmentācija, ādas sabiezējums, papilomatoze). No dermoskopiskām pazīmēm ir novērojami paplašināti asinsvadu kapilāri, pastiprināts pigmenta tīklojums. Savukārt histoloģiskā atradne ir ādas hiperkeratoze un epidermas sabiezējums, novēro arī dermas elastozi ar ekstracelulārās matrices degradāciju un perivaskulāro infiltrāciju ar dermas kapilāru sašaurinājumu. Summējot un analizējot novecošanās pazīmes ādā, dermoskopiskās izmaiņas un oksidatīvā stresa parametrus, tika izstrādāts ādas novecošanās indekss (ĀNI), aprakstu sk. 2. pielikumā. Metaboliskā sindroma pacientiem ĀNI (mediāna = 6) ir augstāks, salīdzinot ar kontroles grupu (mediāna = 4). Secinājumi. Pacientiem ar metabolisko sindromu oksidatīvais stress raksturīgs ar paaugstinātu malondialdehīda (MDA) līmeni (kontroles grupā mediānais MDA = 2,82; metaboliskā sindroma pacientiem mediānais MDA = 2,99) un paaugstinātu superoksīda dismutāzes (SOD) aktivitāti (kontroles grupā mediānais SOD = 1512, metaboliskā sindroma pacientiem mediānais SOD = 1545). Tika pierādīta MDA un SOD kā agrīnu biomarķieru nozīme metaboliskā sindroma pacientu novērošanā un ārstēšanā, metaboliskā sindroma profilaksē. Ādas novecošanās indekss, kura sastāvā ir integrētas savstarpējas sakarības starp ādas izmaiņām un brīvo radikāļu bojājumu, proti, ādas novecošanās indekss (mediāna = 6), pacientiem ar MetS ir augstāks, salīdzinot ar kontroles grupas mediāno ādas novecošanās indeksu (mediāna = 4), (p=0,005). Ņemot vērā oksidatīvā stresa īpatnības metaboliskā sindroma pacientiem, proti, MDA, SOD un brīvo radikāļu izraisītas ādas novecošanās pazīmju (kseroze, lentigo, acanthosis nigricans) savstarpējās likumsakarības, tiek secināts par MDA un SOD nozīmi pacientu novērošanā un ārstēšanā, metaboliskā sindroma profilaksē.Item Evaluation of Signs of Skin Aging in Patients with Metabolic Syndrome after Substitution Therapy with Antioxidants. Summary of the Doctoral Thesis(Rīga Stradiņš University, 2021) Janovska, Jana; Ķīsis, Jānis; Voicehovska, JūlijaSkin aging is a complex biological phenomenon consisting of two overlapping components: internal (true aging) and external. OS, which is believed to play a central pathogenic role in the development of MetS, is a state of prooxidant / antioxidant imbalance in which the net amount of Reactive Oxygen Species (ROS) exceeds the body's antioxidant defenses. Excess ROS can cause lipid, protein oxidation, and oxidative damage to DNA. MetS is a syndrome, of which main symptoms are obesity, insulin resistance (IR), dyslipidemia and hypertension or high blood pressure. About a third of the adult population in developing countries is currently classified as having MetS according to various criteria (Moore and Chaudhary, and Akinyemiju, 2017). The use of AO has been observed to reduce the OS and inflammatory response involved in the development of MetS (Soory, 2012). The effects of selenium on the expression and secretion of inflammatory and OS biomarkers have been studied in vitro and in vivo in experimental MetS models as well as in humans. There are many studies in the literature on various parameters influenced by blood selenium (Se) levels, such as C-reactive protein, interleukin-6, tumor necrosis factor-alpha, interleukin-1 beta, and retinol-binding protein (Rayman, 2000; Alissa and Bahijri, and Ferns, 2003). Intake of Se and other AOs is associated with lower C-reactive protein (CRP) in women, indicating a possible anti-inflammatory effect of dietary AO. The above is also relevant in Latvia but has not been studied. There are patients with diabetes, light skin phototype, MetS, cardiovascular diseases in Latvia, but visual changes do not give a complete picture of the aging processes in the skin. Aim of the study. To study the signs of skin photoaging and evaluate the effectiveness of AO therapy in patients with MetS in the Latvian population. Tasks of the study: 1. Evaluate MetS symptoms and skin parameters in MetS patients and control groups. 2. Identify and describe the signs of skin aging in the group of MetS patients (visually, as well as using dermatoscopic and histological examination). 3. Evaluate the skin changes after organic selenium substitution. 4. Evaluate the interrelationships between MetS symptoms, OS parameters and skin changes in MetS patients and control groups. Hypothesis: AO substitution improves skin aging parameters in MetS patients.Item Glycation and metabolic syndrome in the skin premature aging(2021-12-31) Janovska, Jana; Dalle, Claude; Voicehovska, Jūlija; Department of Internal DiseasesPurpose: In recent years, the role of advanced glycation end products (AGEs) in promoting and exacerbating metabolic and skin abnormalities has attracted much attention. In this study, we elucidated the relationship between AGE accumulation and skin characteristics, commonalities, and features in metabolic syndrome (MS) patients and controls. Methods: Caucasian male and female patients (n = 296) living in Riga, Latvia, divided into MS (n = 149) and non-MS (n = 147), were analyzed by skin lesion (epidermoid nigricans, seborrheic keratosis, actinic keratosis, age-related wrinkles, gravitational wrinkles, and facial telangiectasia). MS was diagnosed using IDF criteria. For glycative stress index, skin autofluorescence (SAF) was measured using AGE Reader, and skin AGE accumulation was evaluated. Skin findings were assessed using Dermatoscopy Dermlite for facial teleangiectasia, dermatosis and dyspigmentation. Blood biochemical analysis included oxidative stress indices (glutathione: GSH, selenoprotein: Se, superoxide dismutase: SOD, glutathione peroxidase glutathione peroxidase: GPx, and malondialdehyde: MDA). Results: The MS group showed higher body mass index (BMI) (p < 0.001, Mann-Whitney test), higher triglyceride (TG) (p < 0.001, Mann-Whitney test), lower HDL-C (p < 0.001, Mann-Whitney test), and lower Vitamin D (p = 0.05 compared to the non-MS group. For inflammatory response and oxidative stress, the MS group showed higher C-reactive protein (CRP) (p = 0.007, Mann-Whitney test), higher MDA (p = 0.006, Mann-Whitney test), and significantly equal SOD (p = 0.291). SAF, an index of glycative stress, was significantly equal in the MS group (p = 0.468). Next, we conducted a Spearman rank correlation analysis between SAF and each item. Significant correlations were found for the following items: FPG: r = 0.345 (p = 0.036, n = 37), TC: r = 0.328 (p = 0.023, n = 48), HDL-C: r = −0.399 (p = 0.019, n = 34), CRP: r = 0.372 (p = 0.028, n = 37), and CRP: r = 0.372 (p = 0.028, n = 37). No significant correlations were found with other items. Skin lesions were classified as seborrheic keratosis (n = 109), actinic keratosis (n = 25), acanthosis nigricans (n = 16), aging wrinkles (n = 126), gravity wrinkles (n = 34), facial telangiectasia (n = 242), and lentigo pigmentosa (n = 204). SAF was positively correlated with skin aging parameters of seborrheic keratosis and lentigo pigmentosa (p < 0.05) and associated with the severity of skin aging on the face using the skin aging index (p < 0.05). In skin biopsies, the expression of GLUT-1 was increased, accompanied by a decrease in the number of regulatory T cells. Conclusion: MS was associated with excess ROS and reduced antioxidant capacity. Accumulation of AGEs in the skin was strongly associated with clinical aging-related changes (seborrheic keratosis, telangiectasia, and skin wrinkles). The AGE accumulation was associated with inflammatory processes, indicating that SAF may be closely related to skin health.Item Prognostic value of plasmablastic morphology and p21, p53 and Cyclin D1 expression in myeloma cells: retrospective study of 122 patients with first time newly diagnosed Multiple Myeloma(2021) Nazarovs, Jurijs; Breiksa, Austra; Kleina, Regīna; Lejniece, Sandra; Voicehovska, Jūlija; Momekov, Georgi; Department of Pathology; Department of Internal DiseasesMultiple myeloma (MM) is the most common bone marrow malignancy which is defined with bone marrow infiltration of more than 10% of terminally differentiated plasma cells sive myeloma cells. The aim of this study was to find correlations between the expression of some immunohistochemical markers (Cyclin D1, p53, p21), plasmablastic differentiation and prognosis of MM. Immunohistochemistry was used to detect expression of cell cycle proteins. Bone marrow trephine biopsies of 122 MM patients were analysed to determine the plasmablastic morphology of myeloma cells and myeloma cells expression of immunohistochemical markers (p21, p53, Cyclin D1). The following clinical data of MM patients were obtained: ß2-microglobulin, albumin, haemoglobin, platelet count, glomerular filtration rate (GFR), creatinine, calcium level, M-gradient and presence of osteolytic lesions. These data were compared with the bone marrow histological findings. Plasmablastic differentiation correlated with decreased level of haemoglobin, albumin and GFR. Cyclin D1 expression correlated with significantly higher serum calcium level, more common osteolytic lesions in bones. Patients with p21 expression in myeloma cells had lower albumin levels, higher M-gradient levels and more advanced stage by Salmon – Durie. These results suggest that there are correlations between plasmablastic differentiation, expression of p53, CyclinD1 and p21 and poor prognosis in cases of MM.